Ievads
Pašlaik (2008.g. vidus) Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, vienots tirgus, monetārā politika un valūta - eiro. Eiropas Savienības (ES) augošā loma pasaules politikā, starptautiskajās miera akcijās balstās ne tikai uz līdzšinējās integrācijas iezīmēm, bet arī uz Eiro spēku.
1973.g. notika pirmā Eiropas Kopienas paplašināšanās, kad pievienojās Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste. Arī Norvēģija tajā pašā laikā veda pārrunas par pievienošanos, bet valsts iedzīvotāji to referendumā noraidīja. Pirmās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 1979.g.
1981.gadā Grieķija kļuva par Eiropas Kopienu dalībvalsti, bet 1986.gadā pievienojās Spānija un Portugāle. 1985.g. noslēgtais Šengenas līgums izveidoja atvērto robežu telpu starp dalībvalstīm. 1986.g. sāka lietot Eiropas karogu un valstu vadītāji parakstīja Vienotās Eiropas aktu. Šis līgums pārskatīja veidu, kā stājas spēkā kopējie lēmumi, sekmēja tirdzniecības barjeru atcelšanu un iedibināja lielāku Eiropas politisko kooperāciju.
1990.g. pēc Dzelzs priekškara krišanas VDR kļuva par Eiropas Kopienas dalībnieci apvienotās Vācijas sastāvā. Līdz ar paplašināšanos Austrumeiropas virzienā kandidātvalstīm tika apstiprināti Kopenhāgenas kritēriji.
1993.g. 1.novembrī stājās spēkā Māstrihtas līgums. Šis līgums iedibināja kopienas pārskatīto struktūru un nosaukums "Eiropas Savienība" oficiāli aizvietoja iepriekšējo "Eiropas Kopienas".
1995.g. ES pievienojās Austrija, Zviedrija un Somija. 1997.g. Amsterdamas līgums uzlaboja Māstrihtas līgumu tādās jomās, kā demokrātija un ārpolitika. Amsterdamai 2001.g. sekoja Nicas līgums, kas pārskatīja Romas un Māstrihtas vienošanās, lai sekmētu ES paplašināšanos uz austrumiem. 2002.g. eiro 12 dalībvalstīs aizvietoja nacionālās valūtas.
2004.g. ES pievienojās 10 jaunas valstis: Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Malta un Kipra. 2007.g. pievienojās Bulgārija un Rumānija; Slovēnija pievienojās eiro zonai. 2008.g. 1.janvārī eiro zonai pievienojās Malta un Kipra.
Līdz ar Latvijas pievienošanos ES 2004.gadā, beidzās viens posms ilgajā un sarežģītajā integrācijas procesā, kas sākās pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. Tomēr tikai ar pievienošanās līguma parakstīšanu vien integrācijas process nav pilnībā noslēdzies.
Saskaņā ar pašreizējo ES pievienošanās līgumu visām jaunajām dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, iestāšanās ES nozīmē ari pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMS) un eiro ieviešanu. Lai to īstenotu, Latvijai ir jāizpilda vairāki nosacījumi (Māstrihtas kritēriji), kas attiecas galvenokārt uz nominālajiem valsts attīstības rādītājiem. Tāpat kā sākotnējais integrācijas posms (tirdzniecības liberalizācija ar ES valstīm Eiropas līguma ietvaros), arī nākamās integrācijas fāzes būtiski ietekmēs valsts tautsaimniecību.
ES pilsoņiem vislabāk pamanāmās pārmaiņas, ko paredzēja Māstrihtas līgums, ir virzība uz Ekonomisko un monetāro savienību un kopējās valūtas - eiro ieviešana. Eiro ieviešana bija ļoti nozīmīgs politisks solis, jo eiro pašlaik ir ievērojamākais ES simbols.
Kursa darba mērķis ir izpētīt Latvijas integrēšanās procesu Eiropas monetārajā politikā. Sākot ar 2008.gada 1.janvāri Latvijā bija paredzēts ieviest eiro. Lai to ieviestu Latvijai ir jāatbilst Māstrihtas kritērijiem. Bet tas nenotika.
Pamatojoties uz šo mērķi, darbā ir apskatīti:
Eiropas Savienības monetārās sistēmas nodibināšanās vēsture;
Eiropas centrālā banka un tās loma Eiropas monetārajā sistēmā;
Eiropas investīcijas banka un tās loma Eiropas monetārajā sistēmā;
Latvija un Eiropas monetārā sistēma;
Eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs.
Darba pētījuma objekts ir ES monetārās politikas īstenošana Latvijā.
Pētījuma priekšmets - Eiro ieviešanas problēmas Latvijā.
Hipotēze - Ja Latvija pievienosies Eiropas Savienības monetārajai politikai pilnā apmērā, tad tiks realizēts būtisks Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā.
Lai sasniegtu mērķi un pārbaudītu hipotēzi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. izpētīt un analizēt atbilstošo ekonomisko literatūru un normatīvos aktus.
2. analizēt Latvijas atbilstību Māstrihtas līguma noteiktajiem kritērijiem.
3. analizēt eiro ieviešanas iespējamību Latvijā.
Izstrādājot darbu tika izmantotas sekojošas metodes: analītiskā, grafiskā, statistiskā.
Darbā ir izmantoti: ekonomiskā literatūra, ES un LR normatīvie akti, periodiskās preses izdevumi, materiāli internetā.
Kursa darbs sastāv no 39 lappusēm, 11 attēliem, 2 tabulām.
Secinājumi un priekšlikumi
Neviens šodien nevar nosaukt brīdi, kad inflācijas kāpums būs rakstāms ar vienu ciparu un kad Latvija varēs ieviest eiro.
Māstrihtas cenu stabilitātes kritērija piemērotība ES jaunajām dalībvalstīm to īpašās ekonomiskās attīstības stadijas dēļ ir plaši diskutēts jautājums. Pamata arguments ir sekojošs: inflācija ir sekas šo ekonomiku straujajai konverģencei, tādēļ Māstrihtas kritēriji, kas tika izstrādāti jau nobriedušām ekonomikām, tām ir pārāk strikti. Līdzšinējie ES amatpersonu izteikumi nevieš cerības, ka ES būtu gatava pieņemt politisku lēmumu par atkāpšanos no Māstrihtas kritērijiem. Lai gan pilnībā šādu iespēju izslēgt nevar, ir maz ticams, ka tas tiks darīts - radot precedentu attiecībā pret kādu no ES dalībvalstīm, līdzīgu attieksmi pieprasītu arī citas valstis. Rezultātā var rasties spiediens pārskatīt Māstrihtas kritērijus, ieskaitot Stabilitātes un izaugsmes paktu, kura piemērotību apstrīd virkne ES veco dalībvalstu.
Atliekot eiro ieviešanu potenciāli aktualizējas virkne makroekonomisku, finanšu tirgus un institucionālu risku, kuru akumulēšanās var izraisīt valūtas devalvācijas spiedienu. Šie riski ir īpaši aktuāli, ja līdzdalība EMS atteikta ekonomikas nesabalansētības dēļ. Šie riski ir savstarpēji saistīti - vienam otru pastiprinot, to kopējā ietekme ir lielāka nekā katram individuāli. Latvijas pašreizējās situācijas analīze liecina, ka situācija ir daudz maz stabila, un nav pamata satraukumam. Tomēr nākotnē iespējamas situācijas, kad riski var aktualizēties, ja netiek veikta vispusīga un laicīga šo risku vadība.
Viens no pamatrādītājiem valsts konkurētspējas raksturošanai ir reālais apmaiņas kurss, kur valūtas nominālā apmaiņas kursa svārstības tiek koriģētas ar inflācijas tempiem Latvijā un partnervalstīs. Izšķir līdzsvara reālo apmaiņas kursu un novēroto reālo apmaiņas kursu. Līdzsvara kurss raksturo situāciju, kad valūta ir adekvāti novērtēta (proti, atbilst līdzsvara sakarībai, kuru nosaka ekonomikas pamatrādītāji tādi kā produktivitāte, atvērtība, parādsaistības), neradot devalvācijas/revalvācijas risku. Līdzsvara kurss ir teorētisks jēdziens un praksē nav tieši novērojams. Praksē novērotais reālais apmaiņas kurss, kura aprēķināšanā izmanto novēroto nominālo apmaiņas kursu un inflāciju, var novirzīties no līdzsvara kursa, izraisot nesabalansētību ekonomikā. Piem., ilgstoši augstāka inflācija nekā tirdzniecības partnervalstīs var radīt neatbilstību starp novēroto un līdzsvara reālo valūtas apmaiņas kursu, pasliktinot konkurētspēju un tekošā konta bilanci.
Eiro ieviešanas atlikšana lata apmaiņas kursa stabilitāti var apdraudēt vairāku iemeslu dēļ. Piem., pazemināt kredītreitingu (īpaši, ja tuvākie konkurenti kļūst par EMS dalībvalstīm, bet Latvijas situācija kļūst nepārliecinoša pārredzamā nākotnē), kas paaugstinās riska prēmiju un sadārdzinās kredītresursus. Augot banku sistēmas kredītportfelim, šī efekta potenciāls pieaugs, aptverot lielāku ekonomikas daļu. Kredītreitinga kritums var samazināt investīciju plūsmu un/vai tās svārstīgums pieaugt, apgrūtinot tekošā konta finansēšanu..........
