|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saturs
Ievads
1. Amerikas ģeopolitikas vēsture līdz 20. gds. vidum.
2. ASV - kurss uz hegemoniju.
Secinājumi.
Literatūras avoti
|
|
Ievads
Ģeopolitika kā zinātne parādījās uz XIX - XX gds. robežas Mūsdienu veidā noformējusies Otrā pasaules kara gados un pēc tā.
1943.gadā tika publicēts angļa G. Makindera raksts «Apaļa pasaule un pasaules iekarojums». Viņš pirmoreiz izcēla divus galvenos planētas reģionus no ģeopolitikas leņķa redzes: hartland (vidus zeme) un Indijas un Ķīnas teritorijas. Pie hartland viņš pieskaitīja Eirāzijas plašumus, Ziemeļameriku un Ziemeļu Āfriku.
Apmēram šai pašā laikā amerikānis N. Spaikmens izdalīja pasaules varenības trīs lielus centrus: Ziemeļamerikas Atlantijas piekraste, Eiropas piekraste, Tālie Eirāzijas Austrumi. Viņš tāpat redzēja ceturtā centra rašanās iespēju - Indija. Spaikmenam pieder tēze: kas kontrolē rimland (galēja zeme, piekraste), tas kontrolē Eirāziju, bet kas kontrolē Eirāziju, tas kontrolē visas pasaules likteņus. Zem rimland zinātnieks saprata Eirāzijas piejūras robežas.
Ar to pašu Spaikmens gribēja pamatot ASV līdera lomu pēckara pasaulē. Tika paredzams, ka ASV varēs uzstādīt savu kontroli pār Eirāzijas kontinenta piekrastes zonām un, nobloķējot Eirāzijas hartland, kontrolēt visu pasauli.
Militāro, transportu un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstību pēckara laikā parādīja, ka ģeogrāfiski-telpiska kopsakarība, ar kuru operēja ģeopolitiķi, noteikti mainījās. Bija nepieciešamas korektīvas. Šo uzdevumu daļēji atrisināja francūzis P. Galuā. Viņš uzsvēra, ka kodolraķešu ieroču rašanās nolīdzsvaro valstu spēkus, kuras tos pārvalda, neatkarīgi no ģeogrāfiska stāvokļa, izmēriem, attālumam vienai no otras. Par ģeopolitikas faktoriem, pēc Galuā domām, kļuva kosmiskā izplatījuma apguve un masveida informācijas elektronisku līdzekļu globalizācija.
Tomēr ģeopolitiku Rietumos turpina aplūkot pamatvilcienos telpiski-ģeogrāfiskās kategorijās. Anglis Dž. Parkers 1991.gadā rakstīja: «Ģeopolitika noteic valstis kā telpisku fenomenu un ir mērķtiecīgi apjēgt un saprast to varenības pamatus, kā arī to mijiedarbības dabu vienai ar otru».
Krievs K. Pļešakovs 1994.gadā uzsvēra: «Ģeopolitika var būt noteikta nevis vienkārši kā tās vai citas nācijas ārpolitikas objektīva atkarība no tās ģeogrāfiskā stāvokļa, bet kā starptautisko attiecību subjekta objektīva atkarība no materiālo faktoru kopuma, kuri ļauj šim subjektam īstenot kontroli pār telpu».
1995.gadā krievs K. Sorokins noteica divus ģeopolitikas līmeņus: fundamentālā politika, kas studē planētas telpas ģeopolitisko attīstību, un lietišķā ģeopolitika, kas izstrādā principiālas rekomendācijas valsts vai valstu grupas uzvedības ģenerāllīnijas uz pasaules arēnas. Sorokins to sauc par ģeostratēģiju.
Bet pāriesim no zinātnes pie prakses. Kādas pieejas izmanto pasaules spēcīgie mūsdienu ģeopolitikā?
Rietumu uzvara pār PSRS lika sākumu jaunam laikmetam starptautiskajās attiecībās. Jaunas planetāras realitātes apjēgšana rietumu ģeopolitiķus noveda pie divu principiālu shēmu rašanās.
Pirmā - «pesimistiska» Rietumiem. Tā turpina tradicionālo atlantisma konfrontācijas līniju ar Eirāziju - hartlandu. «Pesimisti» ir pārliecināti, kas arī pēc PSRS sabrukuma konfrontāciju nedrīkst skaitīt pabeigtu, un tādēļ ir jārada jaunas savienības, pamatotas uz civilizācijas tradīcijām un noturīgiem etniskiem arhetipiem. Šo variantu var dēvēt par «neoatlantismu». Tādas pieejas vienīgā būtiskā nianse ir papildus ģeopolitiku zonu (bez Eirāzijas) iedalīšanā, kuras turpmāk tāpat varēs konfrontēt ar Rietumiem. Īpaši manāma figūra neoatlantiskās ģeopolitikas koncepcijās ir amerikānis S. Hantingtons.
Otrā - «optimistiska» Rietumiem. Tajā nozīmē, ka situācija, kas izveidojusies pēc Rietumu uzvaras, ir aplūkojama kā galīga un neatgriezeniska. Uz tās tiek būvēta «mondialisma teorija», Vēstures Beigu un Vienotas Pasaules koncepcija, kas apgalvo: ģeopolitisku diferenciāciju visas formas - kulturālas, nacionālas, reliģiozas, ideoloģiskas, valstiskas utt. - drīzumā tiks galīgi pārvarētas, un iestāsies vienotas vispārcilvēciskas civilizācijas ēra, kas būs izveidota uz liberālas demokrātijas principiem. Vēsture izbeigsies kopā ar ģeopolitisku pretstatīšanu, kura piešķīra vēsturiskai attīstībai galvenos impulsus. Šis ģeopolitisko projektu saista ar amerikāņa F. Fukujamas vārdu.
S. Hantingtona un F. Fukujamas polemika, kas turpinās jau pusotras desmitgades, politiskā līmenī atbilst divām vadošajām politiskajām ASV partiju vadlīnijām: Fukujama iemieso demokrātu globālo stratēģisko pozīciju, Hantingtons uzstājas kā republikāņu rupors.
Pēc Hantingtona domām, Rietumu stratēģiska uzvara nav civilizācijas uzvara. Rietumu ideoloģija - liberālais-demokrātisms, kļuva bezalternatīva tikai uz kādu laiku. Jau drīz vien nerietumu tautām izpaudīsies civilizācijas un ģeopolitiskas īpatnības. Atteikšanās no komunistiskās ideoloģijas un nobīdes tradicionālo valstu struktūrā - vienu veidojumu sabrukums un citu rašanās, automātiski nevedīs visu cilvēci uz atlantisko vērtību universālo sistēmu, bet pretēji, darīs no jauna aktuālus dziļākus kultūrslāņus, kas ir atbrīvoti no ideoloģiskām klišejām.
Hantingtons apgalvo, ka līdzās rietumu (atlantiskajai) civilizācijai, kurā ietilpst Ziemeļamerika un Rietumeiropa, var paredzēt vēl septiņu potenciālu ģeopolitiku civilizāciju fiksāciju: slāvu-pareizticīgo, konfuciānismu (ķīniskās), Japānas, islāma, hinduisma, Latīņamerikas, Āfrikas (iespējams).
Visas šīs potenciālas civilizācijas ir līdzīgas tajā, ka to attīstības un tapšanas vektors tiks orientēts virzienā, kas ir atšķirīgs no atlantisma trajektorijas. Hantingtons uzskata, ka jau pašlaik, nepievēršot mondiālistisko aprindu uzmanību eiforijai, pat pamatu ir jāizmanto reālistiskāku formulu: «Rietumi un Visi Pārējie».
Hantingtona rekomendācijas ir noved pie sekojošā: Rietumiem nepieciešams nodrošināt ciešāku sadarbību un vienotību personīgās civilizācijas ietvaros, īpaši starp tās Eiropas un Ziemeļamerikas daļām. Ir jāintegrē Rietumos tās sabiedrības Austrumu Eiropā un Latīņamerikā, kuru kultūras ir tuvas Rietumu kultūrai. Vajag ierobežot konfuciānisma un islāma valstu kara ekspansiju. Nepieciešams arī turpmāk nodrošināt militāro priekšrocību Tālajos Austrumos un Dienvidrietumu Āzijā. Vajag izmantot grūtības un konfliktus islāma un konfuciānisma valstu savstarpējās attiecības un atbalstīt grupas citās civilizācijās, kuras orientējas uz rietumu vērtībām. Vajag pastiprināt starptautiskos institūtus, kuri atspoguļo rietumu intereses un vērtības, nodrošināt nerietumvalstu piesaistīšanu šajos institūtos. Par varbūtēju Rietumu pretinieku Hantingtons īpaši uzskata Ķīnu un islāma valstis.
Par jaunu mondiālisma versiju pēcpadonju laikmetā kļuva F. Fukujamas doktrīna. Viņš piedāvā vēsturiska procesa sekojošo redzējumu: cilvēce no tumša «spēka likuma», «ignorances», «neracionālas sociālas realitātes pārvaldes» laikmeta virzās īpaši saprātīgā un loģiskā kārtībā, kas ir iemiesota kapitālismā - tas ir mūsdienu rietumu civilizācijā, kas pārstāv tirgus ekonomiku un liberāli demokrātisko ideoloģiju. Vēsture un tās attīstība turpinājās tikai uz neracionālu faktoru rēķina, kuri laika gaitā piekāpās saprāta likumiem, visu vērtību kopīgam naudas ekvivalentam utt. PSRS sabrukums bija pēdējā «iracionalitātes» bastiona novēršana. Ar to ir saistīta Vēstures izbeigšanās un īpašas planetāras eksistences sākums, kura turpināsies zem Tirgus un Demokrātijas zīmes, kuras apvienos pasauli noregulētā un racionāli funkcionējošā mašīnā. Visiem pasaules reģioniem ir jāreorganizējas šajā modelī.
Ir viegli pamanīt, ka Savienotās Valstis īsteno dzīvē vienlaikus abas koncepcijas. Irākas un Afganistānas okupācija, «savu» režīmu atbalsts Islāma pasaulē, veca «draudzība» ar Taivānu, separātistu kustību atbalsts Tibetā, Siņzanā, un Ziemeļu Kaukāzā, NATO paplašināšanās, šķēršļi eiropiešiem to centienos doties patstāvīgā peldēšanā uz ES kuģa - ir skaidras «Hantingtona modeļa» ģeopolitikas pazīmes. Tuvu un Vidēju Austrumu «Demokrātisko»pārkārtojumu plāns, Serbijas, Gruzijas un Ukrainas pagrieziens uz Rietumiem, apņemšanās izplatīt Ziemeļamerikas brīvas tirdzniecības (NAFTA) zonu uz Latīņameriku, Starptautiskā Valūtas Fonda un Pasaules bankas nostiprināšanās - tie ir ģeopolitikas piemēri «pēc Fukujamas».
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
|
|
Visi darbi ir Word 2003 formātā. Lai tos korekti atvērtu uz sava datora, ir nepieciešama programma arhivators WinRAR.
Darbus varat izmantot kā palīgmateriālu savu referātu, kursa un diplomdarba sagatavošanai.
Veiksmi Jums!
Dažas antivīrusu programmas bloķē šāda tipa maksas arhīvus. Visus un bez izņēmuma. Internetā ir saradies daudz servisu, kur jebkurš
var ielādēt nez ko, izmantojot šos arhivatorus. Un nākas ciest visiem - arī tiem, kuri piedāvā sava gara darbus. Šajos failos nav vīrusa!
Atslēdziet savā antivīrusu programmā šo failu bloķēšanu un izmantojiet tos bez bailēm!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc faila lejupielādes to varēs atvērt tikai ievadot kodu, kura saņemšanai ir nepieciešams nosūtīt SMS (0,5 - 3 Ls vērtībā,
atkarībā no operatora un darba nozīmīguma - eseja, kursa vai diplomdarbs) uz norādīto mobilā tālruņa numuru. Izvēlnē izvēlēties
valsti, kurā pašlaik atrodaties. Var izmantot arī citas alternatīvas apmaksas iespējas - tas ir paskaidrots failā - izvēlnē "Payments
methods".
Ja Jums rodas problēmas ar SMS paroles saņemšanu, tad zvaniet uz palīdzības dienestu pa tālruni 67887000
|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
