Ievads
Pēdējos gados līdz ar tautsaimniecības strauju attīstību labus rezultātus sasniegušas arī Latvijas komercbankas - pieauguši visi nozīmīgākie to darbības rādītāji - aktīvu, kredītportfeļa apjomi, peļņa. Mūsdienu apstākļos Latvijas banku sektoram aktīvi attīstoties likviditātes vadības process un tā optimizācijas problēma ir viens no svarīgākajiem jebkuras komercbankas uzdevumiem.
Komercbanku darbības specifika ir saistīta ar lielu risku, kas tām jāuzņemas. Tātad ievērojami pieaug komercbanku finansiālās stabilitātes novērtēšanas problēmas nozīme. Tas nosaka bankas drošību raksturojošo kritēriju sistēmas un to analīzes metožu izstrādāšanas nepieciešamību.
Viens no galvenajiem katras komercbankas un arī banku sistēmas kopumā stabilas attīstības priekšnosacījumiem ir finansu vadības pilnveidošana un tās efektivitātes paaugstināšana. Svarīgs finansu analīzes virziens ir komercbankas likviditātes analīze, tas ir bankas spējas savlaicīgi pildīt savas saistības vērtēšana.
Komercbanku var uzskatīt par likvīdu, ja tai ir iespējas piesaistīt vajadzīgus resursus par saprātīgu cenu un tieši tajā momentā, kad tie ir nepieciešami. Salīdzinoši īsajā darbības laikā Latvijas bankām nācies pārvarēt krīzes situācijas (piemēram, 1995. gada banku krīze). Tas ļāva uzkrāt lielu pieredzi. Tomēr jāatzīst, ka banku sektors joprojām arī šodien ir jutīgs pret ārējām svārstībām, tādēļ dažām bankām vajadzētu veikt rūpīgāku un detalizētāku risku (tajā skaitā arī likviditātes) analīzi.
Komercbankas likviditātes analīze ir kompleksa rakstura process. Lai izvērtētu konkrētas komercbankas likviditātes stāvokli, ir nepieciešams pētīt ne tikai tās bilanci un citus finanšu pārskatus, bet arī rūpīgi jāvērtē tās klientu (kreditoru un aizņēmēju) finansiālais stāvoklis, jāveic tirgus konjunktūras pētījumi, jāprognozē bankas vajadzības pēc likvīdiem līdzekļiem un tā tālāk.
Darba mērķis ir uz speciālās literatūras un Latvijas komercbanku datu analīzes pamata novērtēt trīs lielāko Latvijas komercbanku - Hansabankas, SEB Unibankas un Parex Bankas - likviditātes un tās ietekmējošo faktoru dinamiku un rezultātā izstrādāt priekšlikumus komercbankas likviditātes valdības procesa efektivitātes paaugstināšanai mūsdienu apstākļos. Atbilstoši izvirzītajām mērķim darbā risināmie uzdevumi ir sekojoši:
1. pamatojoties uz speciālo literatūru:
ü izpētīt komercbankas likviditātes un maksātspējas jēdzienus;
ü analizēt likviditātes problēmu rašanas iemeslus un likviditātes stāvokli ietekmējošos faktorus;
ü komercbanku praksē pielietojamās likviditātes valdības metodes;
ü komercbankas likviditātes stāvokļa novērtēšanas metodes.
2. novērtēt Latvijas komercbanku sektora galvenos attīstības rādītājus un vidējo likviditātes līmeni;
3. analizēt trīs lielāko Latvijas komercbanku (Hansabankas, SEB Unibankas un Parex Bankas) likviditātes stāvokli (dinamikā): novērtēt doto komercbanku
likviditāti raksturojošo radītāju dinamiku un kvalitāti;
4. uz analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus komercbankas likviditātes valdības procesa efektivitātes paaugstināšanai mūsdienu apstākļos.
Lai pierādītu tēmas aktualitāti un svarīgumu, kā arī sasniegtu izvirzīto mērķi, darba autors piedāvā šādu darba struktūru. Darbs sastāv no 3 daļām.
Pirmajā darba daļā tiek pētīta komercbankas likviditātes būtība, likviditātes stāvokli ietekmējošie faktori, likviditātes problēmu rašanas galvenie iemesli un likviditātes stāvokļa analīzes metodoloģiskie pamati. Dotā analīze ļauj uzskatami raksturot komercbankas likviditātes vadības problēmas svarīgumu un aktualitāti.
Otrajā darba daļā uzmanība tiek pievērsta Latvijas komercbanku likviditātes stāvokļa vērtējumam. Sākumā tiek vērtēti kopējie Latvijas banku sektora darbības rādītāji un likviditātes stāvoklis, kas dod iespēju novērtēt trīs lielāko komercbanku likviditātes stāvokļa dinamiku uz kopējā banku sektora fona. Otrās daļas ietvaros veikta analīze ļauj novērtēt darba pirmajā daļā apskatīto likviditātes valdības metožu pielietošanas lietderību un efektivitāti komercbankas darbības procesā.
Trešajā darba daļā, pamatojoties uz darba pirmās un otrās daļas ietvaros veiktas analīzes rezultātiem, tiek formulētas rekomendācijas komercbankas likviditātes vadības procesa efektivitātes paaugstināšanai.
Latvijas komercbanku likviditātes stāvokļi raksturojošo radītāju dinamika tika apskatīta laikā periodā no 2002. līdz 2006.gadam kopumā visam banku sektoram, un no 2004. līdz 2006.gadam trīs lielākajām Latvijas komercbankām.
Darbā ir izmantotas sekojošās ekonomiski - statistiskās analīzes metodes: salīdzināšana, grupēšana, vispārināšana, dinamiski - strukturālā analīze, grafisko attēlu izmantošana. Par darba pētījuma avotiem tika izmantoti valsts statistikas dati, Latvijas Republikas normatīvie akti, Latvijas un ārzemju autoru darbi, periodiskie un Interneta izdevumi, kā arī a/s Hansabanka un a/s SEB Unibanka a/s Parex Bankas finansu pārskati par laika periodu no 2004. gada līdz 2006. gada beigām.
