Bišu dzēlienu terapija
Atpakaļ
Bišu inde jeb apitoksīns ir caurspīdīgs, bezkrāsains šķidrums ar rūgtenu garšu, specifisku smaržu un skābu reakciju (pH=4,55,5). Tā viegli šķīst ūdenī, satur ap 25% gaistošu komponentu. Izžāvētā veidā to var uzglabāt ilgi (vairākus gadus). Bišu indes ķīmiskais sastāvs ir ļoti komplicēts, tajā ietilpst daudz tādu vielu, kas ir arī cilvēka organismā. Bišu inde satur ūdeni, olbaltumvielas, lipīdus, organiskās skābes, ēteriskās eļļas, fermentus  hialuronidāzi, fosfolipāzi u. c, makroelementus, mikroelementus. Bišu indes terapei­tisko aktivitāti parasti saista ar hialuronidāzes klātbūtni, taču pilnībā darbības mehānisms vēl nav izpētīts.
Bišu indes pielietošana ārstnieciskiem nolūkiem ir ļoti sena un atšķirībā no citiem biškopības produktiem  medus, putekšņiem, peru pieniņa, kam raksturīgas arī uzturlīdzekļu īpašības, indei ir tikai terapeitiska, ārstnieciska vērtība. Senatnē visbiežāk indi lietoja reimatisma, locītavu, nervu sāpju slimniekiem bišu dzēlienu veidā. Tagad šo paņēmienu lieto reti, jo ir izstrādāti dažādi bišu indes ieguves veidi un izveidotas efektīvas zāļu formās ar bišu indi (ziedes, injekciju šķīdumi).

Ir veikti plaši pētījumi par bišu indes farmakoloģiskajām īpašībām un pielietošanas iespējām zinātniskajā medicīnā. Bišu inde kavē impulsu pārvadi nervu sistēmas mezglos, saīsina asins sarecēšanas laiku, paplašina sīkos asinsvadus, pazemina asinsspiedienu, palielina asinsvadu caurlaidību un diurēzi, stimulē virsnieru dziedzerus, pastiprina organisma izturību pret slimībām. Kopumā bišu indes ietekme uz organismu ir ļoti sarežģīta, atkarīga no devas, pielietošanas veida un individuālās jutības. Interesanti, ka dravniekiem pret bišu dzēlieniem, t. i., pret bišu indi, ar laiku veidojas imunitāte, organismā rodas īpašas aizsargvielas. īpaša jutība pret bišu indi ir apmēram 2% cilvēku (vairāk nekā pret citiem biškopības produktiem). Šādiem cilvēkiem pat vienas bites dzēliens  maksimāli 0,3 mg indes, var radīt astmātiskas parādības, reiboņus, sirdsklauves, vemšanu, krampjus un pat bezsamaņu. Smagos gadījumos noteikti vajadzīga ārsta palīdzība, vieglākos gadījumos palīdzību cietušajam var sniegt arī nespeciālists. Dzēliena vietā vēlams uzlikt aukstu kompresi, var dot ieelpot ožamo spirtu, iekšķīgi lieto dimedrolu. Ārsts N. Joirišs rekomendē ik pēc 34 stundām cietušajam dot pa 1 glāzei maisījuma, kas sastāv no 100 g medus, 200 g degvīna, 1 g askorbīnskābes un 1 litra vārīta ūdens. Medus šajā gadījumā uzlabo aknu darbību, bet degvīns, kā ir konstatēts, darbojas kā bišu indes pretinde.

Bišu dzēlienu terapija pēc būtības ir līdzīga adatu terapijai. Bites tiek izņemtas no stropa un pieliktas pie pacienta ķermeņa daļām, kam nepieciešama ārstēšana. Bite iekož pacientam un iet bojā, bet dzelonis uz dažām stundām tiek atstāts pacienta ķermenī, lai bišu inde varētu labāk iedarboties.
Ir izstrādātas indikācijas un kontrindikācijas bišu indes pielietojumam. Turklāt ir pierādīts, ka dzīvas bites inde ir efektīvāka par sauso indes ekstraktu, tāpēc ārstēšanā vērtīgāk ir lietot dzīvas bites dzēlienus, ko arī var dozēt (pat viena dzēliena ietvaros). Bišu indes pielietojuma iespējas ir samērā plašas; ievades punktus (pastāv speciālas shēmas) un devas izvēlas individuāli. Bišu indi lieto:
 
  • kardioloģijā (miokardīts, koronārā sirds slimība, augsts asinsspiediens, aritmijas u.c.),
  • dermatoloģijā (ekzēmas, mikozes, kārpas, psoriāze u.c.),
  • endokrīnu slimību gadījumos (hipertireoze, hipoglikēmija, menstruālie traucējumi u.c.),
  • imunoloģisku traucējumu ārstēšanā,
  • neiroloģijā (hronisks sāpju sindroms, multiplā skleroze, cerebrāla tromboze, dažādas etioloģijas muguras sāpju sindromi, neirīti u.c.),
  • artrītu terapijā,
  • herpes zoster, AIDS, vīrusu etioloģijas iekaisumu gadījumos,
  • oftalmoloģijā, otorinolaringoloģijā,
  • un vvirknē citu slimību gadījumos.
 
Pēc konsultācijas Jūs varat griezties pie ārstes Ilonas Radziņas pa t. 29493314, vai rakstot uz e-mail: