Ievads
Darījumu attīstībai tirgus ekonomikas apstākļos ļoti svarīga loma ir īpašuma tiesībām, it īpaši tiesībām iegūt nekustamo īpašumu. Lai pilnvērtīgi varētu attīstīt biznesu, apgūt tirgu pilnībā, kā arī uzsākt ražošanu, investēt iespējamā biznesa partnera valstī var tikai tad, ja ir iegūta pilnīga informācija par procesiem, kādi notiek valstī, par pastāvošo likumdošanu. Ārvalstu kompānijas ir ieinteresētas iegūt savā īpašumā zemi ar ražotnēm, ja tās ir nolēmušas ražot preces, iegūt savā īpašumā veikalus, citas ēkas un būves, ja ir nolēmušas nodarboties ar pakalpojumu sniegšanu. Tas uzskatāmi redzams no tā, kā pieaug investīciju apjoms, jo lielāka sakārtotība normatīvajos aktos, kas regulē nekustamo īpašumu attiecības, jo lielāks investīciju apjoms.
Tāpat darījumos ar nekustamo īpašumu piedalās arī fiziskās personas - pērk un pārdod dzīvokļus, privātmājas un zemi.
Tēmas aktualitāti nosaka Latvijas pievienošanās ES, un tātad izrietošā no šī fakta brīvā cilvēku un vērtību plūsma starp ES valstīm. Šajā sakarā nekustamajam īpašumam piemīt viena atšķirība - tas ir nekustams. Tas ir viens no jebkuras valsts pamatiem. Un cik prasmīgi mēs ar to izrīkosimies - tas vai nu vairos valsts bagātību, vai otrādi - to mazinās.
Nekustamā īpašuma tirgus virzību nosaka gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puse. Piedāvājums pēdējos gados ir palielinājies, tiek attīstīti jauni mājokļu projekti (turklāt ar banku finansējuma palīdzību), un to var uzskatīt par galveno nekustamā īpašuma tirgus stabilizējošo faktoru nākotnē. Tas varētu veicināt cenu stabilizāciju. Piedāvājums tikai palēnām tiecas uz pieprasījuma līmeni, un tas, ka abas puses vēl nav vienādojušās, ir bijis par iemeslu līdzšinējam cenu pieaugumam.
Savukārt pieprasījuma pusē var būt stabils iekšējais pieprasījums, jo aug ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāju labklājība. Liels neskaidrību avots nekustamā īpašuma tirgū ir spekulanti, kas arī veido daļu no pieprasījuma. Bet nekustamā īpašuma tirgus pamatā balstās uz mājsaimniecībām, kuras mājokli iegādājas savām vajadzībām (dzīvošanai) - šis segments ir daudz stabilāks. Makroekonomiskās tendences ļauj prognozēt, ka tuvākajos gados iedzīvotāju dzīves līmenis turpinās uzlaboties.
Pašsaprotami, ka pie augošām cenām pakāpeniski mazinās to cilvēku loks, kas var atļauties iegādāties jaunu nekustamo īpašumu. Tomēr reālā situācija rāda, ka arī pie esošajām cenām iedzīvotāji ņem kredītus un pērk dzīvokļus. Pilnībā nav novērtēts arī tas, ka daudzām ģimenēm ir 'starta kapitāls' - visbiežāk tas ir sērijveida dzīvoklis, kas tiek nomainīts uz jaunuzceltu īpašumu.
Diplomdarba tēma ir Nekustamā īpašuma tirgus attīstība Latvijā.
Hipotekāro kredītu pieejamība un zemās procentu likmes pēdējos gados ir izraisījušas krasu cenu celšanos nekustamā īpašuma tirgū, kas savukārt, pēc vairāku speciālistu domām, var novest pie šī tirgus sabrukuma un līdz ar to pie banku krīzes.
Diplomdarba mērķis ir izanalizēt Latvijas nekustamā īpašuma tirgu, tā attīstības ietekmējošos faktorus un attīstības iespējas nākotnē.
Darba uzdevums ir izvirzītās problēmas teorētisko jautājumu apskats un veikto pētījumu analīze, izmantojot publicētos un nepublicētos materiālus.
Darba struktūra ir attiecīgi pakārtota šo mērķu sasniegšanai:
1) Nekustamā īpašuma tirgus un investīcijas - investīciju teorētiskais apskats, darījumu būtība nekustamā īpašuma tirgū.
2) Nekustamā īpašuma tirgus ietekmējošie faktori - nodokļi un nodevas, hipotekārās kreditēšanas jēdziens, hipotekārās kreditēšanas likmes un apjomi, makroekonomisko faktoru ietekme.
3) nekustamā īpašuma tirgus atdzimšana pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, nekustamā īpašuma tirgus attīstība un perspektīvas.
Pētījuma periods ir no 90-to gadu sākuma līdz mūsdienām, ar padziļinātu izpēti par pēdējiem gadiem, t.i. no 2001 - 2006 ieskaitot.
Lai realizētu darba uzdevumus, attiecīgi tiek veidota darba struktūra. Tiek pielietotas monogrāfiskā, aprakstošā, analīzes, statistiskā un grafiskās metodes. Darbā ir izmantota speciālā ekonomiskā literatūra, nekustamā īpašuma firmu publicētie un nepublicētie materiāli, periodiskās preses materiāli, Latvijas Republikas CSP (Centrālās statistikas pārvaldes) dati un Internets.
