Latvijas farmaceitiskais tirgus pēc iestāšanās ES uz aptiekas „Verdena” piemēra.
Visi darbi ir Word 2003 formātā. Lai tos korekti atvērtu uz sava
datora,
ir nepieciešama programma arhivators WinRAR.
    Darbus varat izmantot kā palīgmateriālu savu referātu, kursa
un diplomdarba sagatavošanai.
Veiksmi Jums!
Saturs.
 
Ievads........................................................................................................
1.    Farmaceitiskais tirgus Latvijā .........................................................
    1.1. Ieskats ................................................................................................
    1.2. Farmaceitiskā tirgus sastāvs Latvijā....................................................
2.    Aptieku sistēma Latvijā ....................................................................
    2.1.
Faktori un prioritātes ..........................................................................
    2.2. Aptieku darbība Latvijā ....................................................................
    2.3. Farmaceitisko darbību regulējošie tiesību akti .................................
    2.4. Nacionālā zāļu politika .....................................................................
3.    Aptiekas „Verdena” finansu analīze ...............................................
    3.1. Uzņēmuma raksturojums ……………………………………………
    3.2. Uzņēmuma finansiālā analīze .....................................................
    3.3. Uzņēmuma maksātspējas analīze ……………………………………
    3.4. Uzņēmuma finansiālās stabilitātes  analīze …………………………
    3.5. Līdzekļu aprites analīze …………………………………………….
    3.6. Uzņēmuma rentabilitātes analīze ……………………………………
    Secinājumi un priekšlikumi........................................................................
Literatūras avoti...........................................................................................
1.    Farmaceitiskais tirgus Latvijā
1.1. Ieskats farmaceitiskajā nozarē.
 
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir notikuši neatgriezeniski procesi. Sociālisma plānveida saimniekošanas modelis ir aizstāts ar tirgus ekonomikas modeli. Pārmaiņas ir nesušas neatgriezeniskas izmaiņas cilvēku domāšanā un rīcībā, ir atbrīvota privātā iniciatīva, mainījusies ekonomikas struktūra.
Tomēr pāreja no plānveida saimniekošanas uz tirgus ekonomiku nav bijis viegls process. Īpaši smags tas bija pirmajos reformu gados, deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijā strauji kritās ražošana un dzīves līmenis.
Izaugsme jau uz jauniem ekonomikas funkcionēšanas pamatiem Latvijā ir sākusies no 90-gadu vidus. Statistika liecina, ka laika periodā no 1996.gada līdz 2004.gadam IKP ir palielinājies par 25,6% jeb vidēji gadā par 4,7%. Šajos gados IKP Latvijā ir pieaudzis aptuveni divas reizes straujāk nekā ES un pusotras reizes straujāk nekā ES kandidātvalstīs. Arī pagājušais gads Latvijai ir bijis veiksmīgs. Prognozes rāda, ka IKP 2004.gadā pieauga par 7,5%, kamēr ES valstīs par 1,7%.
Līdzšinējo reformu rezultātā ir radīti labi priekšnoteikumi izaugsmei. Tomēr vēl tāls ceļš ejams, lai Latvija pietuvotos Rietumu ražošanas un dzīves standartiem. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2004.gadā bija tikai 29% no ES valstu vidējā.
Pēc Latvijas iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā pārmaiņas ir notikušas arī zāļu tirgū. Latvijas zāļu tirgus nav konstants lielums. Katru dienu daudzas zāles tiek reģistrētas, citas savukārt izņemtas no reģistra.
Ja mēs pavērojam zāļu tirgus attīstību no 1990. gada līdz mūsdienām, redzams:
¦     pazuduši daudzi medikamenti, ko ražoja Austrumeiropas valstu uzņēmumi;
¦     medikamenti ar vienu un to pašu sastāvu tagad ir labāk iesaiņoti, ērtāk lietojami, ar mazkaitīgām blakusvielām, taču dārgāki;
¦     tikai dažās aptiekās vēl gatavo recepšu medikamentus;
¦     bezrecepšu zāļu tirgu pilnībā nosaka reklāmas aktivitāte, kas rada iespaidu, ka ar šiem medikamentiem var izārstēt visas (piem. priekšdziedzera, sirds utt.) slimības;
¦     medikamentu vietā lieto arī pārtikas piedevas.
Zāļu tirgus strauji ir mainījies pēc 1. maija, pēc Latvijas iestāšanās ES  zāles ir kļuvušas dārgākas. Medikamentiem tiek piemērota 5% PVN likme, no mūsu aptieku plauktiem pamazām pazuda daļa Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā ražotu zāļu. To vietu ieņem Eiropas Savienības valstu produkti, kas ir par 20  50% dārgāki. Par 5  15% sadārdzinājušies ģenēriskie līdzekļi. Par 20  25% sadārdzinājušie lētie, tautā vispieprasītākie recepšu un bezrecepšu medikamenti.
Eiropas Savienības likumdošana nosaka zāļu pieejamības nodrošināšanu, vienlaikus jābūt pieejamai no ražotāja neatkarīgai informācijai par izplatīšanā esošām zālēm. Atbilstoši normatīvajiem noteikumiem valstij ir jānodrošina zāles neārstējamām slimībām, kā arī zāļu blakusparādību uzraudzības sistēmas efektīva funkcionēšana. Tie ir galvenie ES priekšnoteikumi Latvijas farmācijas darbībai pēc 1. maija, un šo noteikumu īstenošana rakstāma Latvijas budžeta izdevumu daļā.
Apritē būs tikai tās zāles, kas atbilst ES likumdošanas prasībām  kvalitatīvas, efektīvas un drošas.
Zāļu reģistrācijā tiek ieviesta savstarpējās atzīšanas procedūra, ir saīsinājies zāļu reģistrācijas laiks. Savstarpējā atzīšanas procedūra tiek attiecināta tikai uz zālēm, kuras reģistrēs vairākās ES dalībvalstīs vienlaikus. Procedūras kļūs caurspīdīgākas. Reģistrācijas atvieglojumi nozīmē ražotāju izdevumu samazināšanos, kas varētu samazināt ES ražoto zāļu cenu.
Vienlaikus no Latvijas Zāļu reģistra tiek izslēgtas zāles, kuru reģistrācijas kritēriji neatbilst ES tiesību aktos noteiktajām prasībām. Līdz ar to kompensējamo zāļu sarakstā palielināsies oriģinālo (tātad  dārgāko) zāļu īpatsvars dažu slimību ārstēšanai. Pēteris Apinis (bij. labklājības ministrs): „Valsts budžets kompensējamām zālēm būs nepietiekams  vajadzēs palielināt budžeta līdzekļus vai samazināt to slimību skaitu, par ko pienākas kompensējamās zāles. Ja nepietiekamā finansējuma dēļ no kompensējamo zāļu saraksta izņems pacientiem nepieciešamas zāles, palielināsies iedzīvotāju izdevumi zāļu iegādei. Daļa pacientu sev vajadzīgās zāles nespēs iegādāties”. [36]
Līdz ar ES visā Latvijas farmaceitiskajā rūpniecībā tiek ieviesta zāļu labas ražošanas prakse, kas iedzīvotājiem garantē Eiropas ražošanas standartiem drošas, kvalitatīvas un efektīvas zāles.
Latvijas zāļu ražotāji ir spiesti izdarīt kapitālieguldījumus zāļu ražotnēs  celtniecībā, tehnoloģijā, iekārtās, aparatūrā, kontrolē, darbinieku apmācībā u. c., tālab, palielinoties izdevumiem, pieaugs arī Latvijā ražoto zāļu cenas. Tomēr daļa Latvijas zāļu ražotāju nespēs savos uzņēmumos ieviest zāļu labas ražošanas praksi, līdz ar to no mūsu aptiekām pazudīs daļa tautā populāru medikamentu.
Prognozējama ievērojama arī Austrumeiropas valstu zāļu īpatsvara samazināšanās Latvijas zāļu tirgū, ja Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā ražotās zāles neatbildīs labas ražošanas prakses prasībām un reģistrācijas dokumentācija neatbildīs ES prasībām.
Vēl vairāk samazināsies aptiekās izgatavojamo zāļu īpatsvars. Aptiekāri paredz, ka 2005. gada laikā tikai homeopātiskā aptieka turpinās pati gatavot zāles.
ES plāno palielināt oriģinālo zāļu datu aizsardzības periodu. Ģenēriskās zāles, kas ir lētākas par oriģinālajām zālēm, Latvijā varēs reģistrēt tikai astoņus gadus (šobrīd seši gadi) pēc analogo oriģinālo zāļu izplatīšanas uzsākšanas ES, bet izplatīt tās varēs tikai pēc desmit gadiem.     Līdz ar iestāšanos ES samazināsies ģenērisko zāļu pieejamība tirgū un palielināsies oriģinālo zāļu īpatsvars. Pacients to izjutīs tikai un vienīgi kā cenu kāpumu.
Samazināsies birokrātiskie šķēršļi zāļu ievešanai un izplatīšanai. Latvijā varēs darboties ne tikai mūsu pašu vairumtirdzniecības firmas, bet arī tās, kas licences saņēmušas citās ES valstīs.
Samazināsies zāļu importētāju izdevumi zālēm, kuras tiek ievestas no ES dalībvalstīm. ES likumdošana pieļauj zāles oficiāli importēt un ievest no citas ES dalībvalsts, kurā zāļu ražotājs ir noteicis citādu cenu politiku savām zālēm nekā mūsu valstī. Paralēli importētās zāles var būt lētākas par zālēm, kuras ieved šo zāļu ražotājs, jo ES dažādās valstīs pastāv atšķirīga cenu un zāļu atmaksāšanas politika.
No 2004.gada 1. janvāra aptiekās izplatāmām precēm tiek piemērotas dažādas PVN likmes - medikamentiem 5%, uztura bagātinātājiem 18%, higiēnas precēm un bērnu pārtikai 9%.
Plusojot un mīnusojot izdevumus un ekonomiju, var prognozēt zāļu cenu pieaugumu.
Pēteris Apinis (bij. labklājības ministrs): „Tas būs lielāks nekā vispārējā inflācija mūsu valstī un lielākoties sitīs pa to zāļu patērētāju (pensionāru, hronisku slimnieku) kabatu, kas ikdienā lieto relatīvi lētas un līdz šim viegli pieejamas zāles”.[34]
Veselības ministram nāksies saskarties ar reālo īstenību  plānotais budžets nespēs tikt līdzi zāļu cenu kāpumam un parādīsies reālas problēmas  pacientus nevarēs ārstēt ambulatoriski, palielināsies ielaistu sirds un plaušu slimību gadījumu skaits. Slimokases netiks galā ar kompensējamo medikamentu atmaksu.[ 34]
Darba skrīnšots:
Dažas antivīrusu programmas bloķē šāda tipa maksas arhīvus. Visus un bez izņēmuma. Internetā ir saradies daudz servisu, kur jebkurš var
ielādēt nez ko, izmantojot šos arhivatorus. Un nākas ciest visiem - arī tiem, kuri piedāvā sava gara darbus. Šajos failos nav vīrusa! Atslēdziet
savā antivīrusu programmā šo failu bloķēšanu un izmantojiet tos bez bailēm!
    Pēc faila lejupielādes to varēs atvērt tikai ievadot kodu, kura saņemšanai ir nepieciešams nosūtīt SMS (0.75 - 1.02 Ls vērtībā, atkarībā no operatora) tekstu uz norādīto mobilā tālruņa numuru. Aktivators ir krievu valodā, tāpēc tiem, kas to nesaprot, tas ir sīkāk paskaidrots šeit.
Ja Jums rodas problēmas ar SMS paroles saņemšanu, tad zvaniet uz 
palīdzības dienestu pa tālruni
67887000
eXTReMe Tracker