Ievads
Kursa darbs tika veikts ar mērķi analizēt uzņēmuma N finansiālo stāvokli.
SIA N ir Krievijas kompānijas «......» ekskluzīvais pārstāvis Latvijā un nodarbojas ar Lux veselību veicinošās sērijas produktu - kosmētisko līdzekļu, uztura bagātinātāju vairumtirdzniecību un izplatīšanu caur distribjūteru tīklu. Uzņēmums papildus sniedz šādus pakalpojumus: apmācību līdzekļu pielietošanā, ārsta-kosmetologa un masāžista pakalpojumus.
Uzņēmuma juridiskā forma - sabiedrība ar ierobežotu atbldību.
N" kā uzņēmums reģistrēts 1999.gada 20.novembrī.
Uzņēmējdarbībā arvien svarīgāku nozīmi iegūst uzņēmuma finansu vadīšana. Finansu vadīšanas galvenās sastavdaļas ir finansu uzskaite un analīze, kura balstās uz grāmatvedības uzskaites datiem un turpmākās saimnieciskās darbības stratēģiju un taktiku.
Vadīt - tas nozīmē pieņemt lēmumus, bet pamatotus lēmumus var izstrādāt tikai uz objektīvas, ticamas informācijas pamata. Tirgus ekonomikas apstakļos saimniekošanas objekti, kurus aptver vadīšanas funkciju sfēra ir naudas līdzekļi, darba resursi, darba līdzekļi un priekšmeti. Uzņēmuma efektīva vadīšana rada priekšnosacījumus uzņēmuma resursu optimizācijai. No tā, cik efektīvi un mērķtiecīgi tie transformēsies pamatlīdzekļos un apgrozāmajos līdzekļos būs atkarīga uzņēmuma labklājība.
Pasaulē, sākot no 60.gadiem, uzņēmumu finansu vadība ieņēma savu vietu kā atsevišķa zinātne. To izraisīja praktiska nepieciešamība, kas balstījās uz lielo un bieži vien neveiksmīgo finansu darbības pieredzi pasaulē. Bija skaidrs, ka uzņēmumu vadītājiem ir jāiemācās sasaistīt kopā uzņēmuma finansu analīze un riska faktoru analīze, kapitāla struktūra un kredītpolitika, uzņēmumu finansu plānošana un kontrole.[4]
Kā rāda statistika, bankrotējušo uzņēmumu struktūra visā pasaulē ir līdzīga - tie pārsvarā ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī ļoti jauni uzņēmumi. Arī Latvijā, pārejot uz tirgus ekonomiku, uzņēmumu finansu vadība kļūst arvien aktuālāka. Daudzās nozarēs Latvijā uzņēmumu finansu-ekonomiskie rādītāji - rentabilitāte, likviditāte, kreditoru īpatsvars bilancē ir vērtējami negatīvi. Šajos procesos fonā parādījās problēmas, kuras var iedalīt divās pamatgrupās:
- menedžmenta problēmas - lielākajai uzņēmumu daļai finansu direktora funkcijas pilda grāmatvedis, vērojams pilnīgs finansu stratēģiskās plānošanas un kontroles trūkums;
- finansu problēmas - pašu kapitāla nepietiekamība, likviditātes problēmas, nesabalansēta kredītpolitika, nepareizi izvēlēta dividenžu politika.
Lai nodrošinātu uzņēmuma finansu stabilitāti un sasniegtu vadībai izvirzītos mērķus, jāpievērš uzmanību šādiem jautājumiem:
1. Naudas plūsmas plānošana.
Finansu plānošana ir jebkura uzņēmuma finansu vadības sākums un pamats. Dažreiz uzņēmumu vadītāji rēķina peļņu, bet aizmirst par naudas ieņēmumu un izdevumu plūsmu. Viena no finansu plānošanas metodēm ir naudas plūsmas prognoze. Naudas plūsmas prognoze ļauj noteikt, kad uzņēmumam paredzami brīvi naudas līdzekļi un kad gaidāms naudas līdzekļu deficīts.
2. Uzņēmuma perspektīvo darbības virzienu noteikšana.
Jāveic ne tikai rentabilitātes analīze visam uzņēmumam, bet arī, cik katrs darbības virziens ir rentabls un perspektīvs. Iespējams, rezultāti parādīs, ka daži virzieni jāattīsta, bet citus nāksies reorganizēt vai pārprofilēt.
3. Ieņēmumu un izdevumu struktūras optimizācija.
Finansu vadības pamatmērķu vidū jābūt ne tikai peļņas palielināšanai, bet arī izdevumu samazināšanai. Tādēļ nepieciešams veikt to kalkulāciju. Izdevumus var klasificēt pēc dažādām pazīmēm, atkarībā no informācijas mērķa, piemēram:
- pēc iekļaušanas veida produkcijas pašizmaksas sastāvā - tiešie, netiešie;
- attiecībā pret ražošanas apjomu - pastāvīgie, mainīgie;
- atkarībā no izdevumu veidošanās centriem - ražošanas un apkalpojošie.
Tikai apvienojot dažādas kalkulācijas metodes, iespējams optimizēt ieņēmumu un izdevumu struktūru uzņēmumā.
4. Uzņēmuma likviditātes nodrošināšana.
Īpaši svarīgs uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanā un garantēšanā ir likviditātes rādītājs, kurš raksturo uzņēmuma spēju jebkurā laikā atmaksāt savas īstermiņa saistības. Jo augstāks šis rādītājs, jo augstāk vērtējama uzņēmuma īstermiņa maksājumu veikšanas spēja. Lielākā uzņēmumu daļa nonāk bankrota situācijā tieši likviditātes trūkuma dēļ. Uzņēmuma likviditāte ir saistīta ar apgrozāmā kapitāla ciklu.
5. Apgrozāmā kapitāla cikla optimizācija.
Apgrozāmā kapitāla cikls ir laika periods, kas paiet no brīža, kad uzņēmums samaksā par izejvielām, līdz brīdim, kad uzņēmums saņem naudu par gatavās produkcijas realizāciju, līdz ar to, jo lielāks apgrozāmā kapitāla cikls, jo lielāka naudas summa būs nepieciešama tā finansēšanai. Uzņēmuma apgrozāmā kapitāla ciklu ir iespējams optimizēt, paātrinot krājumu apriti un sabalansējot debitoru un kreditoru saistību.
6. Optimāla kapitāla struktūras sastādīšana.
Dažreiz uzņēmuma vadītāji, novērtējot uzņēmuma gūto peļņas lielumu, neņem vērā ar kādu kapitālu šī peļņa ir nopelnīta - pašu vai aizņemto kapitālu, aizmirstot par principu "labi strādāt ar savu naudu, bet gudri ar svešu". Taču viens no galvenajam uzņēmējdarbības mērķiem ir ne tikai uzņēmuma kopējās peļņas gūšana, bet arī akcionāru finansu labklājības uzlabošana, kas tieši atkarīga no pašu kapitāla (akcionāru ieguldītā kapitāla biznesā) izmantošanas efektivitātes. Par instrumentu sagaidāmo rezultātu sasniegšanai kalpo "sviras efekts", kurš parāda kā, izmantojot aizņemto kapitālu, var nopelnīt vairāk uz katra biznesā ieguldītā lata nekā finansējot uzņēmējdarbību tikai ar pašu uzņēmuma akcionāru kapitālu.
Svarīga loma ir uzņēmuma darbības ekonomiskajai analīzei.
Analīzes uzdevums ir:
- noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā;
- noteikt uzņēmuma attīstības iespējamos virzienus esošajā un nākamajos periodos, ņemot vērā nepieciešamos materiālos, finansiālos un darbaspēka
resursus.
Kursa darbā par pamatu ņemti dati, kuri iegūti aprēķinot saimnieciski finansiālas darbības analīzes rādītājus, pamatojoties uz uzņēmuma finansu pārskatiem.
