IEVADS
Finanšu krīze, kura ASV riska hipotekāro aizdevumu tirgū sākusies 2007. gadā, izraisīja ievērojamus traucējumus un nedrošību visā pasaules finanšu sistēmā. Risinot šo situāciju, Padome 2007. gada oktobrī pieņēma virkni secinājumu ar nolūku novērst galvenos krīzē atklātos finanšu sistēmas trūkumus. Jautājumi, kas jārisina prioritārā kārtā, tika sagrupēti Ecofin padomes ceļvedī, kurā aplūkoti četri darba virzieni: pārredzamības uzlabošana, finanšu produktu izvērtēšana, piesardzības prasību pastiprināšana un tirgu darbības uzlabošana, izvēloties pareizāku kredītvērtējumu nostādni.
2008.-2009. gada globālā finanšu krīze ir apjomīgākā finanšu krīze kopš lielās depresijas, kas turpinās pašlaik (2009. gada janvārī). 2008. gada septembrī bija vērojamas pirmās krīzes pazīmes, kad ASV likvidējās, apturēja darbību vai sašaurinājās vairāki finanšu sektora uzņēmumi. Jau vairākus mēnešus pirms septembra dažādos finanšu žurnālos tika izteikti brīdinājumi par sagaidāmo krīzi, analizējot vairāku vadošo ASV un Eiropas kredītiestāžu stabilitāti, sakarā ar krīzi hipotekāro kredītu nozarē.
Līdz ar ASV lielāko finanšu institūciju sabrukumu, krīze ātri pārauga no vietējiem uz globāliem apmēriem un bija vērojams vairāku Eiropas kredītiestāžu finansiālais sabrukums un kritums biržu indeksos ar lielu akciju tirgus vērtības un tirdzniecības apjomu samazinājumu. Krīze ir radījusi ievērojamas likviditātes un finanšu problēmas vairākām kredītiestādēm ASV un Eiropā un tā pāraugusi arī par ievērojamu likviditātes krīzi.
Vairāku valstu politiskie vadītāji, finanšu ministri un centrālo banku vadītāji veic savstarpēji saskaņotus krīzes novēršanas pasākumus, bet krīze tomēr turpināja attīstīties un noveda pie valūtu krīzes, kad vairāki investori pārvērta savas investīcijas tādās spēcīgākās valūtās kā jēna, ASV dolārs un Šveices franks. Līdz ar to vairākas valstis vērsās pie Starptautiskā Valūtas Fonda pēc palīdzības.
Cik ilgstoša, smaga un plaša būs pasaules finanšu krīze, cik līdzekļu vajadzēs tās novēršanai un kā lielvalstu īstenotā naudas pumpēšanas politika ietekmēs pasaules ekonomiku.
Nav šaubu, ka pašreizējās finanšu krīzes cēloņi meklējami attīstītajās tirgus ekonomikās, galvenokārt ASV, un tās ierobežošana un seku likvidācija ir lielvalstu rokās. Tikai tām pietiek resursu, lai slāpētu krīzes izpausmes un to likvidētu. Ne velti ASV, Francijas un Eiropas Savienības vadītāji ir vienojušies par kopīgu darbību pasaules finanšu sistēmas stabilitātes stiprināšanā. Finanšu plūsmu virzieni, apjoms un efektivitāte būs atkarīgi no jauno dalībvalstu, kā Latvija un citas īstenotās ekonomiskās politikas. Katrā ziņā pašlaik ir izdevīgs brīdis nostiprināt ražojošos sektorus, kas sekmētu ekonomiskās attīstības ilgtspēju.
Maģistra darba pētījuma objekts - A/S Parex Banka.
Maģistra darba pētījuma priekšmets - finanšu tirgus analīze un iespējamie risinājumi finanšu krīzes apstākļos uz A/S Parex Bankas pamata.
Maģistra darba pētījuma hipotēze - Nepārdomāta un pašreizējai situācijai neatbilstoša nodokļu politika, birokrātijas palielināšana,valdības deklaratīvo paziņojumu neatbilstība reālajam darbībām ir galvenie krīzes cēloņi. Optimāli izmantojot finanšu instrumentus var atrast pieejamos risinājums un ievērojami samazināt finanšu krīzes ietekmi uz Latvijas Komercbankām.
Maģistra darba pētījuma periods - 2007. - 2008. gads.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt, novērtēt finanšu krīzes ietekmi uz Parex Bankas darbību un izstrādāt priekšlikumus iespējamai Parex bankas darbības uzlabošanai.
Vadoties no maģistra darba mērķa tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
Ų Izpētīt finanšu krīzes ietekmi uz uzņēmējdarbību kopumā;
Ų Novērtēt banku kredītpolitikas ietekmi uz Parex Bankas darbību;
Ų Izanalizēt Latvijas valdības īstenotās ekonomiskās politikas ietekmi uz bankas nozari un Parex Banku;
Ų Salīdzināt Latvijas valdības īstenotās ekonomiskās politikas ar teorētiskajiem priekšnoteikumiem;
Ų Izpētīt attīstības perspektīvas bankas nozarei un Parex Bankai, ņemot vērā šodienas pieredzi (kļūdu analīze).
Maģistra darba teorētiskais un metodoloģiskais pamats ir: speciālā ekonomiskā literatūra, publicētie zinātniskie darbi un pētījumi, Latvijas Republikas likumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas normatīvie dokumenti, ES direktīvas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, aģentūras LĒTA, Latvijas Komercbanku asociācijas, Eiropas Centrālās Bankas, Baltijas valstu Centrālo banku statistiskie dati, Latvijas komercbanku gada pārskati, ceturkšņa finanšu pārskati un citu avotu publicētie statistiskie dati, kā arī autora veikto pētījumu rezultāti.
