|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPSAVILKUMS
Maģistra darba Iedzīvotāju ienākumu deklarāciju un to administrēšanas sistēmas pilnveidošana tēmas aktualitāti nosaka apstāklis, ka Latvija ir izvēlējusies par valsts ieņēmumu galveno avotu fizisko un juridisko personu nodokļu maksājumus. Šai kontekstā fizisko personu nodokļu maksājumu administrēšanas uzlabošana var valstij nest papildus ieņēmumus.
Viens no fizisko personu nodokļu maksājumu avotiem ir šo personu ienākumu deklarācija. Fizisko personu ienākumu gūšanas kontroli šobrīd regulē likums Par nodokļiem un nodevām, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, attiecībā uz valsts amatpersonām likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī citi normatīvie akti.
|
|
Problēmu te vēl ir daudz:
- nepietiekama fizisko personu ienākumu gūšanas kontrole;
- saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, VID šobrīd nav tiesību pārbaudīt un piemērot papildus nodokļu uzrēķinu par periodu, kas uzrādīts kā ienākumu ieguves laiks pirms trīs gadiem, jo saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām un likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli šobrīd iespējams uzlikt soda naudu un papildus aprēķināt nodokļus tikai trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā nodokļu maksāšanas termiņa beigām;
- saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju šobrīd attiecināms tikai uz tiem nodokļu maksātājiem, kuru ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa pārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, turklāt ievērojama iedzīvotāju daļa šo pienākumu ignorē un gada ienākumu deklarāciju neiesniedz, neskatoties uz to, ka viņu ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa pārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru;
- fiziskajām personām ir iespēja par savu īpašumu izcelsmes avotu norādīt ienākumus, kas ir gūti pirms ievērojama laika perioda, kā arī dažādus nepārbaudāmus darījumus ar fiziskajām personām, kas nav deklarējušas savus ienākumus vai nav Latvijas rezidenti;
- nelikumīgi iegūtie ienākumi tiek legalizēti, to reģistrēšanai izmantojot citu fizisko personu (radinieku, laulāto u.c.) identitātes datus;
- nodokļu administrācijai un citām valsts institūcijām nav iespējas pārliecināties par deklarētās skaidrās naudas uzkrājumu esamību - normatīvie akti neparedz personai pienākumu pierādīt, ka tās rīcībā ir deklarētie skaidrās naudas uzkrājumi;
- un dažas citas problēmas šajā jomā.
Nodokļu sistēmas sakārtošanu nostabilizējušās demokrātijas valstis ir panākušas ar daudzu gadu laikā izstrādātu efektīvu nodokļu sistēmu. Pašreizējā situācija minētajās valstīs ir panākta ilgstošā procesā, kur soli pa solim ir uzlabota nodokļu administrēšanas sistēma. Tāds risinājums ir iespējams arī Latvijā.
Maģistra darba mērķis ir izanalizēt esošo stāvokli fizisko personu nodokļu deklarēšanas jomā un rast priekšlikumus fizisko personu nodokļu deklarāciju administrēšanas uzlabošanai.
Darba hipotēze - uzlabojoties fizisko personu nodokļu deklarāciju administrēšanas iespējām, palielināsies valsts ieņēmumi no fizisko personu nodokļu maksājumiem.
Darbā risināmie uzdevumi:
- nodokļu sistēmas vēstures izpēte;
- nodokļu sistēmas būtības analīze;
- nodokļu sistēmas analīze Latvijā;
- fizisko personu ienākumu deklarācija: deklarācijas būtība, VID deklarāciju apstrāde;
- nodokļu iekasēšana, VID - Finanšu policijas darbība
- iedzīvotāju ienākumu deklarācijas sistēmas pilnveidošana.
Darbs sastāv no trim daļām, kurās secīgi tiek analizēti un risināti darba uzdevumā aprakstītie jautājumi. Darba beigās autors izstrādā priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu deklarāciju un to administrēšanas sistēmas pilnveidošanai.
Maģistra darba praktiskā vērtība - pilnveidojot un uzlabojot iedzīvotāju ienākumu deklarāciju un to administrēšanas sistēmu, valsts kasē ieplūdīs vairāk līdzekļu, un tātad varēs palielināt izdienas un invaliditātes pensijas, algas ārstiem un skolotājiem, pabalstus trūcīgām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem, palielināt līdzekļus citiem sociāliem mērķiem, tādējādi uzlabojot Latvijas demogrāfisko stāvokli - nācija būs veselāka, vairāk dzims bērnu un mazāk cilvēku dosies uz ārzemēm peļņā. Tāpat valsts varēs atlicināt vairāk līdzekļu citiem mērķiem - izglītībai, kultūrai, apkārtējai videi un infrastruktūras sakārtošanai.
Pētījuma laika robežas - no Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā līdz 2007.gadam.
Īss pirmās daļas apraksts.
Nodokļu iekasēšanas attīstības pirmais periods, kas ietver sevī senās pasaules un viduslaiku gadsimtu saimnieciskas sistēmas, atšķiras ar neattīstītu un nejaušu nodokļu raksturu. Tieši šajā etapā ir meklējami nodokļu un to iekasēšanas mehānismu attīstība.
Nodokļu rašanos ierindo pie pirmo valstu tapšanas perioda, kad rodas preču ražošana, formējas valsts aparāts - ierēdņi, armija, tiesas. Tieši nepieciešamība uzturēt valsts un tās institūtus bija nosacījums nodokļu aplikšanas radīšanai.
Aplūkojot mūsdienu nodokļu sistēmu, var izdarīt secinājumu, ka dotajā etapā nodokļi izpilda sekojošās pamatfunkcijas:
fiskālo,
pārdales (sociālo),
regulējošo,
kontroles,
pamudinošo.
Pirmās nodokļu sistēmas izveidošana Latvijā bija saistīta ar daudzām grūtībām, kas radās brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados. Tas bija neskaidrību un neuzticības periods, kāds bija raksturīgs nodibinoties suverēnai valstij.
No 1940.g. līdz 1990.g. Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā, un līdz ar to tai nebija savas patstāvīgas nodokļu sistēmas.
Ar 1991. gadu Latvijā nodokļu sistēma sāka pārveidoties, daļēji kopējot Rietumvalstu nodokļu sistēmu iezīmes, pārsvarā sasniedzot un pat pārsniedzot augstās nodokļu likmes. 1995. gada 2. februārī tika pieņemts likums Par nodokļiem un nodevām, kurš noteica, ka nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Likumā sacīts, ka nodokļu maksātāji ir LR vai ārvalstu fiziskas un juridiskas personas un uz līguma vai norunu pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības, vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Pēdējos gados arvien biežāk arī speciālajā literatūrā un masu ziņas līdzekļos izskan doma, ka ir nobriedusi nepieciešamība pēc jaunas nodokļu sistēmas reformas, kuras pamatā jāliek valsts, reģionālo un pašvaldību budžetu sistēma. Tas prasa principiālas izmaiņas nodokļu aprēķināšanā, to veidos, likmes un administrēšanas kārtībā.
Veicamai Latvijā nodokļu reformai jādod dinamismu valsts ekonomikas pieaugumā, bet kvalitatīvam reformas sagatavošanas darbam vairāk jāpievērš uzmanība Eiropas Savienības pieredzes analizēšanai un jāizmanto ES pozitīvo praksi.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokli ir attiecināmi uz tiešajiem nodokļiem un veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir veidots, ievērojot horizontālā taisnīguma principu, kas nozīmē, ka ienākums tiek aplikts ar nodokli proporcionāli, piemērojot visiem nodokļa maksātājiem vienotu likmi.
Pēc autora domām, kaut arī salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijā ir relatīvi zema iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme, tomēr mūsu tagadnes apstākļos, kad, it īpaši 2007.gadā, strauji aug dzīves dārdzība, un mūsu valdības neprofesionalitātes (vai citu iemeslu) dēļ strauji aug inflācija - šī nodokļu likme nesekmē cilvēkus uzrādīt patiesos ienākumus, t.sk., arī darba algu patiesos izmērus privātuzņēmumos, tieši otrādi - sekmē tā saucamās aplokšņu algas. 2006.g. rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām tika pieņemts likums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu līdz 15%, taču priekšvēlēšanu steigā pieņemtais likums izrādījās nekvalitatīvs, un tāpēc toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to neizsludināja un nodeva to otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Taču Saeima pie šī likuma nolēma neatgriezties. Pēc vēlēšanām Saeima nolēma tālāk likumu neizskatīt. Pēc autora domām samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, palielinātos valsts ieņēmumi, jo lielākā daļa iedzīvotāju vairs necenstos slēpt patiesos ienākumus, vairāk domājot par nākotni - par savu nodrošinātību pensijas vecumā, slimības gadījumā vai zaudējot darbu.
Īss otrā daļas apraksts.
Šobrīd ienākumi ir jādeklarē visām valsts amatpersonām, kā arī pārējiem iedzīvotājiem, kas vēlas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem. Atbilstoši likumam katrai fiziskai personai, kura maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir pienākums iesniegt gada ienākuma deklarāciju. Taču šī norma neattiecas uz vairumu Latvijas iedzīvotāju. Savus ienākumus ir nepieciešams deklarēt pašnodarbinātajiem, amatpersonām un privātpersonām, kuru gada neapliekamais minimums pārsniedz četru gadu neapliekamo minimumu summu.
Atbildīgā valsts institūcija ienākumu deklarēšanā un nodokļu samaksas uzraudzībā un kontrolē ir Valsts Ieņēmumu Dienests (VID) - finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
2006.gada 10.janvārī pieņemti MK noteikumi Nr.41 Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību, kas regulē iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu. Agrāk deklarāciju aizpildīšanas kārtību reglamentēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdoti normatīvie akti, kas zaudēja spēku 2006. gada 1. janvārī. Latvijā kopš 1995. gada ir pakāpeniski ieviesta visai stingra deklarēšanas sistēma attiecībā uz valsts amatpersonām. Likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā 23.pants uzliek valsts amatpersonai pienākumu noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonas deklarācijas:
1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;
2) kārtējā gada deklarāciju;
3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;
4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.
Neskatoties uz to, bieži vien, skaidrojot savu ienākumu izcelsmi, valsts amatpersonas izmanto trūkumus likumdošanā un izvairās no reālā mantiskā stāvokļa norādīšanas, vai tieši pretēji - amatpersonas deklarācijā ir norādīti visi viņa īpašumi un parādsaistības, tāpēc likums nav pārkāpts, bet VID nav uzdevums pārbaudīt ienākumu un īpašumu izcelsmi.
Problēmu vēl vairāk padziļina tas, ka ir nepietiekami attīstīta pārējo fizisko personu ienākumu kontrole. Kopš 1995.gada, kad stājās spēkā likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, valstij būtu katru gadu jāsaņem informācija par fizisko personu likumīgi gūtajiem ienākumiem.
Katrā valstī ir speciālas institūcijas, kuras strādā ar nodokļu maksātājiem. Latvijā ar nodokļu administrēšanu nodarbojas:
1. Valsts ieņēmumu dienests (VID)
2. Pašvaldības Domes ieceltas amatpersonas vai dienesti.
3. Ministriju, Departamentu un Pārvalžu struktūrvienības, (piem. Rīgas Ostas Pārvaldes finansu daļa).
VID izvērtē visu tās rīcībā esošo informāciju par fizisko personu, lai pārliecinātos, ka fiziskās personas izdevumi atbilst deklarētajiem ienākumiem un ka nodokļi ir nomaksāti pilnā apmērā.
Īss trešā daļas apskats.
2007. gada septembrī Valsts ieņēmumu dienests kopā nodrošinājis 384,91 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada septembri, ir par 90,92 milj. latu jeb 30,9% vairāk.
Lai nodrošinātu stingrāku kontroli nodokļu iekasēšanā un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Latvijas Republikā, 1996. gadā VID Finansu izziņas departaments kļuva par Finansu policijas pārvaldi (Finanšu policiju). VID Finanšu policijas pārvaldes ierēdņiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību VID kompetencē esošajos jautājumos.
Tomēr nodokļu administrācijas iespējas vērsties pret nodokļu maksātāju, kurš ignorē un neiesniedz gada ienākumu deklarācijas, ir ļoti ierobežotas.
Sankciju piemērošanu apgrūtina arī tas, ka VID rīcībā nav pilnīgas un visaptverošas informācijas par nodokļu maksātāju gūtajiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādējādi piemērojamās soda sankcijas un to piemērošanas mehānisms par normatīvo aktu prasību neizpildīšanu ir pārāk vājš, kas faktiski nedisciplinē nodokļu maksātājus.
Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar nepietiekamu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroli, nepieciešams:
paplašināt to personu loku, kurām noteikts pienākums deklarēt ienākumus un mantisko stāvokli, kā arī paplašināt deklarējamās informācijas apjomu, tādējādi nodrošinot, ka tiek iegūta visa nepieciešamā informācija par personu gūtajiem ienākumiem un mantisko stāvokli;
paplašināt kontrolējošo institūciju kompetenci kontroles procesā un to precīzi nodalīt, novēršot funkciju dublēšanos un nodrošināt kontrolējošās institūcijas ar atbilstošiem resursiem;
uzlabot sankciju mehānismu par pārkāpumiem deklarēšanā;
informēt personas par deklarēšanas pienākuma izpildes nepieciešamību.
Nodokļu sistēmas sakārtošanu attīstītās valstis ir panākušas ar efektīvu nodokļu sistēmu. Tas ir panākts ilgstošā procesā, kur soli pa solim ir uzlabota nodokļu administrēšanas sistēma.
Darbā izmantotie literatūras avoti - ekonomiskā mācību literatūra, publikācijas presē, valsts statistikas avoti, ekonomikas ministrijas avoti, Interneta dati.
|
|
|
Saturs:
Ievads
1. Nodokļu sistēma
1.1. Nodokļu sistēmas būtība un vēsture
1.1.1. Nodokļu funkcijas, elementi un veidi
1.1.2. Tiešie un netiešie nodokļi
1.2. Nodokļu sistēma Latvijā
1.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
1.4. Darba nodokļu nastas salīdzinājums Latvijā un citās ES dalībvalstīs
2. Ienākumu deklarācija
2.1. Deklarācijas būtība
2.2. VID - deklarāciju apstrāde
3. Nodokļu iekasēšana
3.1. VID - Finanšu policija
3.2. Iedzīvotāju ienākumu deklarācijas sistēmas pilnveidošana
Secinājumi un priekšlikumi
Literatūra
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
|
|
|
Dažas antivīrusu programmas bloķē šāda tipa maksas arhīvus. Visus un bez izņēmuma. Internetā ir saradies daudz servisu, kur
jebkurš var ielādēt nez ko, izmantojot šos arhivatorus. Un nākas ciest visiem - arī tiem, kuri piedāvā sava gara darbus. Šajos failos
nav vīrusa! Atslēdziet savā antivīrusu programmā šo failu bloķēšanu un izmantojiet tos bez bailēm!
|
|
|
|
|
|
|
Pēc faila lejupielādes to varēs atvērt tikai ievadot kodu, kura saņemšanai ir nepieciešams nosūtīt SMS (0.75 - 1.02 Ls vērtībā, atkarībā no operatora) tekstu uz norādīto mobilā tālruņa numuru. Aktivators ir krievu valodā, tāpēc tiem, kas to nesaprot, tas ir sīkāk paskaidrots šeit.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ja Jums rodas problēmas ar SMS paroles saņemšanu, tad zvaniet uz
palīdzības dienestu pa tālruni 67887000
|
|
|
Visi darbi ir Word 2003 formātā. Lai tos korekti atvērtu uz sava datora, ir nepieciešama programma arhivators WinRAR.
Darbus varat izmantot kā palīgmateriālu savu referātu, kursa un diplomdarba sagatavošanai.
Veiksmi Jums!
|
|
|
|
|
|
|
|
