1. Inovācijas definīcija, inovāciju veidi
Inovācija (no latīņu novus - jauns) apzīmē jauninājumu, jaunievedumu.
Plašā izpratnē inovācija ir jauns izgudrojums, jauns vai uzlabots veids, kā kaut ko darīt.
Nacionālajā inovāciju koncepcijā inovācija (inovatīvā darbība) tiek definēta kā process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Šī inovāciju definīcija tiek izmantota kā galvenā, kaut gan pasaulē nav inovāciju jēdziena pielietošanas un vienotas ideoloģijas. Visai izplatīta ir pamatnostādne, ka straujākā attīstība būs vērojama tikai tajās valstīs, kur inovācijas būs viena no svarīgākajām politiskajām un ekonomiskajām prioritātēm.
Tikai produktīvas zināšanas, produktīvu informāciju tādu, kas transformēta prasmē, iemaņās, un, gala rezultātā - tirgū pieprasītā produktā, var saukt par inovācijām.
Inovācija un inovatīvā darbība ir ekonomiski attīstīto valstu saimnieciskās un sociālās dzīves attīstības pamats. Sabiedrībai tā nodrošina gan individuālo, gan kolektīvo interešu apmierināšanu. Inovācija ir arī uzņēmējdarbības dzinējspēks un uzņēmumam būt inovatīvam nozīme būt konkurētspējīgam vietējā vai pasaules tirgū, ražojot produktus vai sniedzot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Atbalstīt inovāciju un veicināt sabiedrības inovatīvo darbību ir valdības uzdevums un pienākums, ja tā balsta savas valsts ekonomisko attīstību uz jaunu produktu izstrādi un ražošanu, ātri realizējot jaunas idejas, tehniskos un komerciālos panākumus pasaules tirgū un radot jaunas darba vietas augsti kvalificētam darbaspēkam.
Inovācija ir populārs termins, kuru lieto gan valsts iestādēs, gan uzņēmējdarbībā, gan izglītībā un pētniecībā.
Inovācija nav vārds, kas apzīmē kādu konkrētu lietu, priekšmetu, darbību vai pakalpojumu, bet gan vārds, kas apzīmē jēdzienu. Un šis jēdziens ietver sevī visas tās darbības, kas jāveic lai tiktu radīts, ražots un realizēts tirgū jauns produkts vai pakalpojums. Inovācija ietver sevī visas sabiedrībā notiekošās darbības sākot ar izglītību, pēc tam zinātniski - pētniecisko darbu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, ražošanas organizēšanu, tirgus izpēti un produkcijas realizāciju tirgū. Šim procesam pāri vēl klājas visas darbības, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un inovācijas atbalsta struktūru izveidošanu.
Globālā ekonomika un sabiedrība kļūst arvien vairāk atkarīga no zināšanām un to apmaiņas ātruma, no ražošanas efektivitātes palielināšanas un jauno produktu atbilstības tirgus prasībām, no visu inovācijas sistēmas elementu izglītība - zinātne- ražošana - likumdošana - finansēšana harmonizētas mijiedarbības, kā arī no daudziem citiem faktoriem, kuri var palielināt uzņēmumu konkurētspēju un palīdzēt būt tiem gataviem nākotnes izaicinājumiem.
Kā liecina statistika, Latvijā tikai viena piektā daļa no uzņēmumiem ir iesaistīti inovatīvā darbībā. Latvijas valsts finansējums zinātnei un pētniecībai ievērojami atpaliek no attīstīto ES dalībvalstu līmeņa. Viena no būtiskākajām problēmām inovācijas attīstībā Latvijā ir nepietiekama sadarbība starp uzņēmējiem un zinātniekiem. Uzņēmējiem Latvijā trūkst informācija un līdz ar to arī interese par iespējamo sadarbību ar zinātniekiem un inovatīvu produktu ieviešanu. Savukārt liela daļa zinātnieku nodarbojas ar fundamentāliem pētījumiem, kas vairāk veicina viņu akadēmisko karjeru, nevis jaunu inovatīvu produktu parādīšanos tirgū. Latvijā inovācijas politikas attīstībai ir izstrādāta virkne dokumentu un rīcības plānu, taču to praktiskā realizācija notiek ļoti nelielā mērogā un situācija uzlabojas ļoti lēni.
Visiem uzņēmumiem, kas nopietni domā par savu attīstību, ir jābūt inovatīviem. Diemžēl reālajā dzīvē vairums uzņēmumu, it īpaši MVU, vēl nesaprot, kā jāveido efektīva inovatīvo procesu vadības sistēma savā uzņēmumā un kādus pozitīvus rezultātus šī sistēma var dot nākotnē. Bieži kļūdaini tiek uztverts, ka tikai Pētniecības un attīstības nodaļa (kur tāda ir) ir atbildīga par uzņēmuma inovatīvo darbību, bet pārējām uzņēmuma struktūrām nav nekāda sakara ar inovācijas procesu.
Pieredze rāda, ka uzņēmumos izpratnei par inovāciju un inovācijas procesa vadībai ir nepieciešams izveidot speciālu struktūrvienību, kura, lai uzlabotu uzņēmuma konkurētspēju un izaugsmi, veiktu katra produkta, katra pakalpojuma un katra procesa novērtējumu pēc inovatīvās darbības kritērijiem un izstrādātu priekšlikumus inovatīvās darbības uzlabošanai uzņēmumā.
Pasaulē tiek izmantotas dažādas inovācijas definīcijas. Piemēram, Lielbritānijas valdība izmanto sekojošo definīciju: Inovācija ir veiksmīga jaunu ideju ieviešana jaunās tehnoloģijās, dizainā un citās praksēs, kas ir galvenais veiksmes faktors biznesa procesa attīstībā
.
Latvijas Nacionālā inovāciju programmā 2003.-2006. gadam tiek izmantota sekojoša inovācijas definīcija: Inovācija - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
Vēl ir arī termina inovācija sekojoši formulējumi:
§ Inovācija ir produktu un pakalpojumu uzlabošana, vienlaicīgi paplašinot arī to tirgu,
§ Inovācija ir jaunu produkcijas ražošanas, piegādes un sadales metožu ieviešana,
§ Inovācija ir uzņēmumu vadības, darba organizācijas, darba apstākļu un darba spēka profesionalitātes līmeņa celšana,
§ Inovācija ir jauns domāšanas veids par to, kā jāattīsta bizness un kā sekmīgi komercializēt jaunas idejas un pielietot jaunas tehnoloģijas,
§ Inovācija ir sabiedrības attīstības dzinējspēks.
Tātad, jebkurā skaidrojumā vai definīcijā ar vārdu inovācija tiek apzīmēts process vai darbība, kura rezultātā tiek apmierinātas tirgus vai sabiedrības prasības pēc jauniem ražojumiem vai pakalpojumiem, un kurā tiek iesaistīts viss valsts intelektuālais potenciāls, nodrošinot nepārtrauktu mijiedarbību visā procesa garumā, t.i., izglītība - profesionālā apmācība - zinātne - pētniecība - ražošana un ražošanas organizēšana - tirgus izpēte un gatavās produkcijas realizācija.
Saimnieciskās izaugsmes skatījumā var teikt, ka zinātne ir process, kurā nauda tiek pārvērsta zināšanās, bet inovācija ir process, kurā zināšanas tiek pārvēstas naudā.
