IEVADS
Ar katru dienu mēs visi paliekam vecāki (dabas likums) un tuvojamies tam slieksnim, kad par mums sāks gādāt (rūpēties) valsts, izmaksājot mums pensiju. Pensija (no latīņu valodas pensio - maksājums) ir sociāla nodrošinājuma forma - regulāra naudas izmaksa pilsoņiem (bieži līdz mūža beigām) no valsts vai citu subjektu puses likumā noteiktos gadījumos (noteikta vecuma sasniegšana, invaliditāte, apgādātāja zaudējums, izdiena vai īpaši nopelni valsts labā). Izšķir valsts noteiktās pensijas un nevalstiskās pensijas (individuālās, korporatīvās un c.).
Pašlaik cilvēki, kas jau ir sasnieguši likumdošanā noteikto vecumu un citus likumā noteiktos gadījumos, jau saņem likumā noteikto pensiju. LR satversmes VIII nodaļā Cilvēka pamattiesības 89.punkā rakstīts: Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Turpat 109.punktā rakstīts: Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācijā (ANO Ģenerālā Asambleja to pieņēmusi 1948.gada 10.decembrī) 25. pantā 1.daļā ir rakstīts: Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai, un tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.
Kā mēs redzam, tad LR Satversmē nav neviena vārda par cilvēka cienīgu dzīves līmeņa nodrošināšanu cilvēkam, kuram, kā tas ir teikts Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācijā (kurai Latvija ir pievienojusies 1990.gada 4.maijā ar tolaik Augstākās Padomes deklarāciju: Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos) ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kas nepieciešams veselības uzturēšanai un labklājībai.
Un tas ļāva visām Latvijas valdībām noteikt tādus pensiju (lielākai daļai pensionāru) izmērus, kas ir būtiski zemāki pat par oficiāli noteikto iztikas minimumu. Sakarā ar to 2008.gada 18.februārī biedrība Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij kopīgi ar Pensionāru un senioru partiju Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza vēlētāju parakstītu likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām.
Ko piedāvā grozījumu ierosinātāji? Tas paredz grozīt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā: "34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem 3,0;
2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem 3,5;
3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem 4,0;
4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 41gadam un vairāk 4,5."
Salīdzinot ar spēkā esošo likuma punkta formulējumu, mainīti koeficienti iepriekš tie bija 1,1, 1,3, 1,5 un 1,7. Neko vairāk likumprojekts neparedz. Ierosināto normu ieviešana nerada būtiskas izmaiņas pensiju sistēmā, bet skar pensiju lielumu 98% vecuma pensionāru.
Vienkāršākai izpratnei grozījumu ierosinātāji skaidro, ka grozījumu mērķis ir ar likuma Par valsts pensijām spēku noteikt, ka minimālā vecuma pensija nedrīkst būt zemāka kā trīskāršs Ministru kabineta noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsts vai ka minimālā pensija valstī nedrīkst būt zemāka kā iztikas minimums.
Pārbaudījusi iesniegtos parakstus, CVK konstatēja, ka likuma ierosinājumu ir parakstījis 12 161 balsstiesīgs pilsonis un ir sarīkojama 30 dienu parakstu vākšana par likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Parakstu vākšanu likuma ierosināšanai CVK izsludināja 2008.gada 29.februārī, un tā notika no 2008.gada 16.aprīļa līdz 15.maijam. Saskaņā ar CVK apkopotajiem parakstu vākšanas rezultātiem likuma Grozījums likumā Par valsts pensijām iesniegšanu Saeimā bija atbalstījuši 177012 balsstiesīgi pilsoņi. Tā kā parakstu vākšanā saņemtais parakstu skaits bija 11,9 procenti jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita un CVK vēlētāju rosinātos grozījumus likumā Par valsts pensijām nodeva Valsts prezidentam, kurš tos iesniedza Saeimā. Saeima ilgi vilcināja šo ierosinājumu izskatīšanu, un to izdarīja 2008.gada 3.jūlijā (pēdējā savā darbdienā pirms vasaras brīvdienām). Saeima šos ierosinājumus neatbalstīja, un tādējādi, kā to paredz likums, tie tika nodoti CVK, lai noteiktu datumu par referenduma rīkošanu. CVK rīkojās operatīvi, un jau nākošajā dienā (4. jūlijā) paziņoja par referenduma par tautas nobalsošanu par grozījumiem pensiju likumā rīkošanu 2008.gada 23.augustā.
Šai kontekstā autors gribētu piebilst, ka tai pat laikā valstī notika arī cīņa ap citu ierosināto tautas nobalsošanu - par vēlētāju tiesībām atlaist saeimu. Pastāvēja reāla iespēja apvienot šos abus referendumus, tādējādi ietaupot prāvu nodokļu maksātāju naudas summu (kas it īpaši ir svarīgi valsts sliktā ekonomiskā stāvokļa dēļ 2008.gadā). Bet no politiķu puses tika izdarīts viss, lai tas tā nenotiktu, jo šajā gadījumā pastāvēja 100 % iespēja par referenduma pozitīvo iznākumu, t.i. vēlētāji nobalsotu gan par tautas iespējām atlaist saeimu, gan par izmaiņām pensiju likumā.
Autors kursa darbā analizē Latvijas pensijas sistēmu, īpašu uzsvaru liekot uz valsts noteiktām pensijām, un valsts lomu to noteikšanā.
Hipotēze: Pašreiz, 2008.gadā lielākai pensionāru daļai valsts pensijas ir zemākas pat par oficiāli noteikto iztikas minimumu.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot LR Labklājības ministrijas rīcību laika periodā no 2008.gada 01.javāra līdz 2008.gada 23.augustam - datumam, kad notika referendums par grozījumiem likumā Par valsts pensijām.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi un pierādītu hipotēzi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
noskaidrot, kas ir valdība un Ministru Kabinets Latvijas Republikā;
noskaidrot, kas ir valsts pensiju sistēma Latvijas Republikā;
noskaidrot, kas ir iztikas minimums un patēriņa cenu indekss;
noskaidrot, kādus soļus spēra LR Labklājības ministrija, lai uzlabotu pensiju sistēmu un pensionāru stāvokli, laika posmā no 01.01.2008 līdz 23.08.2008.
Atbilstoši šiem uzdevumiem, tika izveidota darba struktūra: darbs sastāv no ievada, 1. daļas, kurā tiek analizēti jēdzieni - valdība, ministru kabinets, valsts pensiju sistēma, 2. daļas, kur kalendāra secībā tiek noskaidrota Labklājības ministrijas darbība no 01.01.2008 līdz 23.08.2008, un secinājumiem. Pētījuma objekts un priekšmets šajā darbā ir valsts pensiju sistēma Latvijā.
Konkrētā kursa darba izstrāde tika veikta patstāvīgi, izmantojot kvalitatīvās analīzes palīdzību, respektīvi, analizējot pieejamos resursus attiecīgā kursa darba tēmas problemātikas ietvaros. Šajā kursa darbā kā galvenie avoti, tika izmantoti LR juridiskie akti - likumi, Ministru Kabineta noteikumi, ekonomistu un politologu darbi, kas apraksta un kritiski apjēdz ekonomisko stāvokli Latvijā un tās pensiju sistēmu. Par informācijas avotiem savā darbā autors izmanto oficiālus Latvijas statistiskos datus, pētāmā perioda lietišķos izdevumus, vispārpieejamo periodiku un Interneta resursus.
