IEVADS
Latvijas un Krievijas attiecības vienmēr ir bijušas sarežģītas - tās ietekmēja gan vēsturiskie aspekti - Krievijas imperiālistiskā politika, tās ekspansija - cenšanās pievienot sev savas pierobežas valstis un tautas; gan dažādie abu pušu nospraustie mērķi pēc PSRS sabrukuma, piemēram, Latvijai - iestāšanās Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, bet Krievijai - savas ietekmes palielināšana starptautiskajā arēnā un nevēlēšanās atbalstīt NATO ekspansiju uz Austrumiem; gan arī dažādas citas ekonomiska un sociāla rakstura nesaskaņas. Veiksmīgas politiskās attiecības apgrūtina Latvijas iekšpolitiskās problēmas, it īpaši nepilsoņu jautājums, kādu laiku atpakaļ par strīdus objektu kļuva "skolu reforma", kas Krievijā tika traktēts kā apdraudējums krievu minoritātei savas kultūras saglabāšanai.
Pēc Latvijas iestāšanās ES, Latvijai un Krievijai bija jāuzsāk jauns ekonomiskais dialogs, jo Latvijai, kā ES dalībvalstij, bija jāpielāgojas ES vienotām nostādnēm attiecībā uz ekonomiskā un politiskā dialoga veidošanu ar citām valstīm. Arī ES bieži cenšas iztapt Krievijai - neievērot dažādas politiskās nesaskaņas ar to, Krievijas iekšpolitisko nestabilitāti un dažādu pamatnostādņu pārkāpumus, īpašu uzmanību pievēršot iespējami labākam ekonomiskajam dialogam. Starp ES un Krieviju tika noslēgta Vienošanās par partnerību un sadarbību (Partnership and Cooperation Agreement, PCA), kā arī Ceļu karte četrām Kopējām telpām, uz kuru pamata tika veidota Krievijas un ES sadarbība.
Lai pamatotu darba teorētisko bāzi, tiks izmantota liberālisma teorija, jo mūsdienās ļoti spēcīgi iezīmējas savstarpējās atkarības aspekts. Starptautiskajā politikā vairs nav svarīgs varas līdzsvars vai drošība, bet gan savstarpējās atkarības mērs, jo mūsdienās visas valstis ir kļuvušas savstarpēji atkarīgas.
Empīriskajā daļā tiks apskatīts Latvijas un Krievijas politiskais dialogs, pievēršoties tam, kādas attiecības pastāvēja starp Latviju un Krieviju īsi pirms Latvijas iestāšanās ES, kā arī to, kāds politiskais dialogs starp abām valstīm tiek realizēts mūsdienās. Tiks izvērtēts ES un Krievijas politiskais, ekonomiskais un enerģētiskais dialogs, pievēršoties PCA un četrām Kopējām telpām, enerģētiskā dialoga apmēriem, enerģētiskai drošībai, kā arī tam, kā turpināt ES un Krievijas attiecības pēc PCA beigām. Kā pēdējais tiks izskatīts Latvijas un Krievijas ekonomikas un enerģētikas dialogs, pievēršoties tirdzniecības apmēriem, investīciju plūsmai, savstarpējai ieinteresētībai tirgus jomā, pārrobežu sadarbības attīstības nepieciešamībai. Attiecībā uz enerģētiku, tiks apskatīti Krievijas energoresursu apjomi, tranzīta aspekts izmantojot Latvijas ģeogrāfisko stāvokli, jaunā gāzesvada būvniecību un, kā tas varētu ietekmēt Latviju, kā arī to, kā Krievija izmanto savus energoresursus, lai manipulētu politiskajā teātrī. Pētījuma laikā tiks noteikts, vai ekonomiskais faktors Latvijas un Krievijas attiecībās ir katalizators labam politiskajam dialogam, vai arī politiskās nesaskaņas ietekmē ekonomisko sfēru, padarot to neefektīvu.
Bakalaura darba mērķis: Noskaidrot ekonomiskā faktora nozīmi Latvijas un Krievijas attiecībās.
Bakalaura darba hipotēze: Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības intensifikācija rada priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas politisko attiecību uzlabošanai.
Bakalaura darba uzdevumi:
1. Izpētīt Latvijas un Krievijas politisko un ekonomisko dialogu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
2. Izpētīt tirdzniecības un investīciju apjomus, starptautisko ekonomisko līgumu noslēgšanu starp Latviju un Krieviju, nodokļu noteikšanu precēm.
3. Apskatīt politisko un ekonomisko dialogu starp Krieviju un ES.
4. Apskatīt Krievijas un Latvijas, kā arī Krievijas un ES enerģētikas dialogu.
5. Izvērtēt vai politiskais dialogs starp Latviju un Krieviju spēj ietekmēt ekonomiskās attiecības.
Par pētījuma teorētisko bāzi ir izvēlēta liberālisma pieeja un savstarpēja atkarība, kā svarīgāka teorija šīs pieejas ietvaros, saistītu ar likuma varu, tirgus ekonomiku, kas atbalsta privātu uzņēmējdarbību, valdības darbības caurskatāmību, apmaiņas brīvību, starptautisko mehānismu iesaistīšanu starpvalstu attiecību regulēšanā, nevalstisko aktieru lomu, citu aģentu darbību starptautiskajās attiecībās.
Pētījumam nepieciešamā informācija tiks iegūta no literatūras, Latvijas un Krievijas oficiālajiem dokumentiem, piemēram, tiks aplūkota Latvijas un Krievijas prese, dažādu ekspertu raksti un pētījumi par attiecīgo tēmu, Interneta resursi.
