Ievads
Nodokļu vēsturei ir tūkstošiem gadu. Tie ir ekonomisku attiecību nepieciešams posms no valsts rašanās momenta un sabiedrības sadalīšanas klasēs, kad pirmatnējas sabiedrības dzimstošie sociāli-valstiskie mehānismi prasīja atbilstošu finansēšanu.
Viens no galvenajiem nodokļu ienākumu avotiem jebkurā valstī ir uzņēmējdarbības aplikšana ar tiem. Uzņēmējdarbība ir ne tikai savu personīgo vajadzību apmierināšana, parasti tās mērķis ir pēc iespējas lielākas peļņas gūšana. Uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas visas sabiedrības vajadzības.
Lai saskaņotu valsts un uzņēmēju intereses, ir nepieciešama uzņēmējdarbības regulēšana. Valstij ir jāregulē uzņēmējdarbība savas sociāli ekonomiskās politikas realizācijas nolūkā. Valsts regulē uzņēmējdarbību ar ekonomiskajām un administratīvajām metodēm.
Viena no uzņēmējdarbības regulēšanas ekonomiskām metodēm ir uzņēmējdarbības aplikšana ar nodokļiem.
Jebkuras valsts nodokļu sistēmu veido nodokļu elementi - nodokļu maksātāji, nodokļu bāze, nodokļu likmes un nodokļu atvieglojumi. Latvijas nodokļu politiķu uzdevums ir veidot tādu nodokļu sistēmu, ko uzskata par taisnīgu un saprotamu lielākā sabiedrības daļa.
Nodokļu politikai ir jābūt instrumentam, ar kura palīdzību tiek veicināta Latvijas tautsaimniecības attīstība. Ņemot vērā, ka valsts bez nodokļiem iztikt nevar, ir jāizvēlas vismazāk ekonomiku negatīvi ietekmējošie nodokļi.
Tēmas aktualitāti nosaka fakts, ka jebkuras izmaiņas nodokļu politikā vistiešākā nozīmē ietekmē uzņēmēj darbību valstī.
Diplomdarba tēma ir Nodokļu ietekme uz uzņēmējdarbību".
Diplomdarba mērķis ir izanalizēt Latvijas nodokļu sistēmu attiecībā uz uzņēmējdarbību, tās attīstības ietekmējošos faktorus un attīstības iespējas nākotnē.
Darba uzdevums ir izvirzītās problēmas teorētisko jautājumu apskats un veikto pētījumu analīze, izmantojot publicētos un nepublicētos materiālus.
Atbilstoši darbam izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem arī veidota darba struktūra. Darba struktūra ir attiecīgi pakārtota šo mērķu sasniegšanai:
1) Nodokļu un uzņēmējdarbības teorijas pamati - tiek apskatīti uzņēmējdarbības un komercdarbības jēdzieni, valsts nodokļu politika.
2) Nodokļu un uzņēmējdarbības sakarību analīze - tiek veikts valsts makroekonomiskais apskats un valsts budžeta ieņēmumi no nodokļu nomaksas 2006. gadā.
3) Uzņēmējdarbības pilnveidošanas iespējas nodokļu jomā, analizējot ēnu ekonomikas ietekmi uz uzņēmējdarbību un nodokļu nemaksāšanu veicinošie faktori.
Pētījuma periods ir no 2001 - 2006 gadiem, ar padziļinātu izpēti par pēdējiem gadiem, t.i. 2007. gada sākumu ieskaitot.
Lai realizētu darba uzdevumus, attiecīgi tiek veidota darba struktūra. Tiek pielietotas monogrāfiskā, aprakstošā, analīzes, statistiskā un grafiskās metodes. Darbā ir izmantota speciālā ekonomiskā literatūra, Valsts kases oficiālais mēneša pārskats, periodiskās preses materiāli, Latvijas Republikas CSP (Centrālās statistikas pārvaldes) dati, elektroniskie mācību materiāli un Internets.
1. Nodokļu un uzņēmējdarbības teorijas pamati
"Aplikšana ar nodokļiem ir veca, kā pasaule, un tā sākumā radās, kad kāds vietējais virsaitis aizšķērsoja upi vai kalnu pāreju un iekasēja maksu par
šīs robežas šķērsošanu no tirgotājiem un ceļotājiem"
S. Pārkinsons, angļu ekonomists (1909-1993)
Nodokļu iekasēšanas (savākšanas) attīstības pirmais periods, kas ietver sevī senās pasaules un viduslaiku gadsimtu saimnieciskas sistēmas, atšķiras ar neattīstītu un nejaušu nodokļu raksturu. Tieši šajā etapā ir meklējami nodokļu un to iekasēšanas mehānismu attīstība.
Nodokļu rašanos ierindo pie pirmo valstu tapšanas perioda, kad rodas preču ražošana, formējas valsts aparāts - ierēdņi, armija, tiesas. Tieši nepieciešamība uzturēt valsts un tās institūtus bija nosacījums nodokļu aplikšanas radīšanai.
Sākotnēji nodokļi eksistēja haotisku maksājumu veidā, kas bija lielākoties naturālā formā. Pavalstnieki veica personiska rakstura nodevas (klaušas, piedalīšanās karagājienos), kā arī nomaksāja nodokļus ar pārtiku, furāžu, aprīkojumu armijai. Romas impērijā un Atēnās miera laikā nodokļu nebija un to ievads un iekasēšana notika ar kara laika iestāšanos. Pēc vēsturnieku liecībām, Persijas valdnieks Dārijs (IV gds. pirms mūsu ēras.) ņēma nodokļus pat ar einuhiem. Citiem vārdiem runājot, nodokļu aplikšanas formas tika noteiktas ar sabiedrisku vajadzību.
Attīstības gaitā un preču-naudas attiecību nostiprināšanās laikā nodokļi pakāpeniski pieņem gandrīz viscaur tikai naudas formu. Ja agrāk nodokļi tika iekasēti pamatvilcienos piļu un armiju uzturēšanai, nocietinājumu celšanai ap pilsētām, uz dievnamu un ceļu būvniecību, tad ar laiku nodokļi kļūst par galveno ienākumu avotu valsts naudas saturam.
Senās pasaules obligātie maksājumi attāli atgādina mūslaikos eksistējošos nodokļus to mūsdienu izpratnē. Tie drīzāk bija kvazinodokļi (no latīņu quasi - līdzīgs, it kā), līdzās citiem valsts ienākumu avotiem: kontribūcijas - kara laupījumi, domēni - ienākumi no valsts īpašuma, regālijas - atsevišķas ražošanas nozares un darbības veidi, kas tika atsavināti valstij par labu. Kvazinodokļi bija pārejas pakāpiens uz nodokļiem.
Viena no pirmajām organizētām nodokļu sistēmām, kuras daudzas puses atrod atspulgu mūsdienu nodokļu aplikšanā, bija Senās Romas nodokļu sistēma. Autors tabulā 1.1. salīdzinājumam pieved nodokļus Senajā Romā un mūsdienu Latvijā.
Tabula 1.1.
Nodokļi un nodevas Senajā Romā un mūsdienās Latvijā
Senā Roma
(IV gds. līdz m. ē.. - VI gds. m.ē.)
| Latvijas Republika
|
Ceļa nodeva
| Akcīzes nodoklis degvielai (daļa no tā iet Ceļa Fondā)
|
Nodoklis vīnam, labībai, gurķiem, ziepēm
| Akcīzes nodokļi
|
Preču ievešanas un izvešanas nodevas
| Muitas nodokļi
|
Nodeva par zirgu izmantošanu
| Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis
|
Mājokļu nodoklis
| Nekustamā īpašuma nodoklis
|
Nodevas no pirtniekiem, vergu tirgotājiem, prostitūtām
| Maksas par licencēm par tiesībām veikt komercdarbību
|
Nodoklis par dzirnavām
| Dabas resursu nodoklis
|
Nodoklis par pirts turēšanu
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis
|
Aplūkojot tabulu 1.1., autors secina, ka vairāki Senās Romas un mūsdienu Latvijas nodokļi un nodevas, pārsteidz ar savu līdzību. Interesanti ir atzīmēt, ka daudzi nodokļu aplikšanas principi un pieejas to uzlikšanai ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Nodokļi, kā valsts finanšu veidošanas galvenais avots, izmantojot sabiedriskā produkta daļas atsavināšanu obligātu maksājumu veidā, ir pazīstami no seniem laikiem. Turklāt nodokļu iekasēšana kā ekonomiskas kultūras elements ir visās valstīs - ar dažādām saimniekošanas sistēmām, gan tirgus ekonomikā, gan centralizētās ekonomikas sistēmās, kā tas bija, piemēram, PSRS, kuras sastāvā Latvija bija līdz 1991. gadam. Sakarā ar to par nodokļiem var runāt, kā par cilvēces civilizācijas fenomenu, par tās neatņemamu daļu.
Nodokļu vēsturei ir tūkstošiem gadu. Tie ir ekonomisku attiecību nepieciešams posms no valsts rašanās momenta un sabiedrības sadalīšanas klasēs, kad pirmatnējas sabiedrības dzimstošie sociāli-valstiskie mehānismi prasīja atbilstošu finansēšanu.
Nodokļa izcelsme līdz ar to nav saistāma ar valsti, bet ar ekonomikas (finanšu) prasībām - galvenokārt tirdzniecību, kur centrālo vietu ieņēma privātīpašums.
Tirdzniecība ir uzņēmējdarbība, tātad mēs šeit jau varam runāt par pirmajiem mēģinājumiem aplikt uzņēmējdarbību ar nodokļiem. Sākumā pieminētais angļu ekonomista Pārkinsona citāts ir tam piemērs. Jebkura uzņēmējdarbība saistās ar īpašumu, un tās dzenulis ir šī īpašuma pavairošana.
Privātīpašums ir efektīvākais un saprātīgākais īpašuma veids. Privātīpašums nav bez problēmām. Tas rada polarizāciju ienākumos. Polarizācijas process rada psiholoģisku diskomfortu, pārmērīga polarizācija traucē ekonomikas attīstību. Tā ir jāregulē, un tā objektīvi ir regulējama. Vienlaikus ir jāuzsver, ka ekonomikai nekas nav bīstamāks kā nolīdzinošās sadales utopiskā ideja. Ja cilvēks ar zemu darba produktivitāti varētu nopelnīt gandrīz to pašu, ko uzņēmīgs un augstražīga darba darītājs, tad tas perspektīvā varētu radīt ekonomiskās sistēmas paralīzi un sabrukumu. Ienākuma diferencēšana ir objektīvi nepieciešama kā ekonomiskā progresa garants, jo stimulē uzņēmību, iniciatīvu, risku un atbildību.
Autors secina, ka viens no galvenajiem nodokļu ienākumu avotiem jebkurā valstī ir uzņēmējdarbības aplikšana ar tiem. Autors sīkāk pakavēsies pie uzņēmējdarbības definīcijas.
