Mēs visi ciešam no naftas ieguves valstu un pasaules naftu monopolu alkatības. Nu nemaksā nafta tik, cik par viņu pašlaik plēš! Bet mūs biedē ar cenu paaugstināšanu līdz simt un vairāk dolāru par bareli! Naftu monopoli bremzē visas kurināmā un alternatīvu enerģijas avotu izstrādnes un alternatīvu kurināmā veidu ieviešanu. Pasaulē sen tādi ir radīti. Un daži no tiem ir daudzreiz lētāki (un ekoloģiskāki!) par naftas izmantošanu. Piemēram nesen presē bija ziņa, ka beidzot ir atrasts katalizators, kurš ūdens sadalīšanos skābeklī un ūdeņradī padara ekonomiski izdevīgu (kas var būt ekoloģiskāks, nekā ūdeņraža degšana? kura rezultātā izveidojas tas pats ūdens!). Vēl otrā pasaules kara laikā, kad vācu karapulki uzbruka pa visām frontes līnijām, PSRS steidzami sāka ražot kurināmo no kūdras, kuru izmantoja tankos.
Kur pazuda ziņas par aparāta izgudrojumu, kurš simtiem (!) reižu paaugstina jebkura elektroenerģijas avota lietderīgās darbības koeficientu? (runa iet par shēmu, kuru it kā izgudroja vēl Tesla - aparātu, uz kura ieejas, piemēram, patērējams 100 vati, bet uz izejas ir 10 kilovati). Iztēlojieties, kas notiktu, ja katram cilvēkam būtu tāds aparāts. Spēji kristu elektroenerģijas patēriņš, kuru piešķir enerģētiskās kompānijas; gāze un nafta, kā enerģijas avoti vairāk praktiski nebūtu vajadzīgas - elektromobilis uz viena akumulatora lādiņa varētu nobraukt simtiem kilometru. Pasaules naftas un gāzes ieguves monopoli bankrotētu. Lūk, te tas suns ir aprakts.
Vēl 90-to gadu sākumā presē bija publikācijas par kurināmā izgatavošanas tehnoloģiju praktiski mājas apstākļos. Un tas jau tad bija daudzreiz lētāk nekā benzīns.
Autors ir savācis un apkopojis visu esošo informāciju pa šo tematiku - sīki tehnoloģijas apraksti, sīki rasējumu un aparātu izgatavošanas apraksti, kā arī speciālistu (gan teorētiķu, gan praktiķu) uzskatus un rekomendācijas.