IEVADS
Kas ir «restorāns»? Iekams atbildēt uz šo jautājumu, nepieciešams ielūkoties vēsturē. Pats vārds «restorāns» cēlies no franču restaurer, kas nozīmē «atjaunot, stiprināt, barot». Tā ir iestāde (uzņēmums), kurā gatavo un pārdod ēdienu un dzērienus, kurus pasūta apmeklētāji lietošanai uz vietas.
Sākotnēji par restorānu dēvēja iestādi, kur padeva buljonus, zupas, ēdienus no gaļas un olām. Bet, pats galvenais, tajos jau eksistēja individuāla apkalpošana «a la cart».
Restorānu bizness sāka attīstīties no XVIII gadsimta vidus. Atvērās jaunas iestādes, īpašnieki arvien vairāk pievērsa uzmanību restorāna stilam, apkalpošanai, dažādoja ēdienkarti ar citu pasaules tautu virtuvju piesaisti. Un drīz vien restorāni pārauga atsevišķā nozarē, kas ir tāda ierasta mums šodien. Tā ir iestāde, kur var labi atpūsties, bet galvenais, garšīgi paēst, ko arī nodrošina apmeklētājiem mūsdienu restorāni.
Ar gadiem restorānu bizness strauji auga un attīstījās, radās arvien jauni un jauni restorāni, kuri atšķīrās ne tikai ar ēdienkartes daudzveidību, bet arī ar arhitektonisku noformējumu un interjeru.
Restorāna koncepcijas izstrādāšana ir viens no galvenajiem momentiem šādas iestādes sekmīgā darbā. Pareizi izstrādāta koncepcija dod visas izredzes uz sekmīgu biznesu un pamatojas uz restorānu pakalpojumu tirgus mārketinga pētījumiem. Jo darbojošos restorānu daudzums ir pietiekams liels, un pastāvīgi atveras arvien jauni un jauni. Eiropā restorānu bizness attīstījās gadsimtiem ilgi, un to darbības mehānismi ir atstrādāti līdz sīkumam. Tas ir ieņēmis cienīgu un noturīgu vietu valstu ekonomikā.
Koncepcija tiek pamatota uz restorāna idejas un atklāj to. Koncepcijā jābūt visi restorāna darba komponenti. Tas ir rūpīgi un skrupulozi izstrādāts tehniskais uzdevums, kurā ir jānorāda visi restorāna darbības veidi un mehānismi, sākot no interjera dizaina, nosaukuma, stratēģijas, ēdienkartes un beidzot ar mārketingu, reklāmu, klientu piesaistīšanas un noturēšanas veidu izstrādāšanu.
Restorāna koncepcijai jāietver sevī tādus punktus:
Restorāna tirdzniecības markas izstrādāšana (ietver sevī nosaukumu, firmas stilu, logotipu un citus nepieciešamos atribūtus);
Telpas fasādes ārējs noformējums;
Interjera stils un dizains;
Mēbeles;
Prasības personālam;
Apkalpojošā personāla apģērba forma;
Restorāna ēdienkarte;
Loģistika;
Darba principi ar piegādātājiem;
Restorāna cenu politika;
Reklāmas stratēģijas organizācija;
Mārketinga pētījumi.
Šo sarakstu var papildināt ar citiem komponentiem, kas ir iesaistīti tehnoloģiskajā procesā.
Autors uzskata, ka kvalitatīvi sagatavota koncepcija - tā ir restorāna biznesa panākumu ķīla. Šim mehānismam ir netraucēti jāstrādā, un apmeklētājiem, kuri apmeklēs šo iestādi, vispirms, ir jāatpūšas un garšīgi jāpaēd, un viss tas ir atkarīgs no personāla darba. Nepieciešams iekļaut izdevumu sarakstā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu, apmācības un treniņu. Ļoti svarīgi ir ne tikai kvalitatīvi apkalpot klientu, bet arī izdarīt visu iespējamo, lai nākošreiz viņam gribētos atnākt tieši šurp. Mūsdienīgs restorāna apmeklētājs ir visai cimperlīgs. Viņš grib garšīgi paēst, un lai viņam būtu interesanti. Tas viss un ir jānodrošina restorāna īpašniekam.
Restorāna atvēršanai, pirmkārt, ir jābāzējas uz tirgus un iedzīvotāju pirktspējas pētījumiem un, pamatojoties uz iegūtiem datiem, veidot tālāko stratēģiju. Pilsētās ar zemu ienākuma līmeni restorāns vidusšķirai ir nolemts neveiksmei, jo vienkārši nevarēs atmaksāt visus savus izdevumus.
Kas ietver sevī mārketinga pētījumus? Pēc autora domām, tā vispirms ir auditorijas, iespējamo nākamo restorāna apmeklētāju pētīšana. Ir nepieciešami tādi dati, kā izglītības līmenis, ģimenes stāvoklis, iedzīvotāju vecuma un dzimuma sastāvs. Tas ir pietiekami sarežģītais process, pateicoties kuram iegūst ticamu kvalitatīvu informāciju.
Uz iegūto datu bāzes, rūpīgi izanalizējot saņemtos rezultātus, var izcelt mērķa auditoriju, uz kuru tiks virzīts restorāna darbs.
Tāpat nepieciešams rūpīgi izpētīt apkārtējo tirgu un konkurentu darbu.
Pēc rūpīgi veiktā mārketinga pētījuma var droši ķerties pie restorāna idejas izstrādāšanas, tā nosaukuma, virtuves un reklāmas kompānijas pārdomāšanas. Restorāna idejai ir jāskaidro un jāparāda, kāpēc tieši šis restorāns ir jāapmeklē klientiem, kādas ir dotās iestādes raksturīgās īpatnības un tās atšķirības no citiem, lai ar laiku, šis restorāns būtu pazīstams.
Un tikai tad var droši ķerties pie pašas iestādes projektēšanas, kura pie pareizas pieejas obligāti dos labu rezultātu.
Dotā bakalaura darba temats ir restorāna atklāšana Londonā ar rumāņu virtuvi.
Tēmas aktualitāti nosaka divi faktori:
1) Londonā nav restorāna ar specifisku rumāņu virtuvi;
2) Tā kā Rumānija ir ES dalībvalsts, tad daudzi tās pilsoņi ir pārcēlušies strādāt uz Lielbritāniju, tostarp uz Londonu.
Pētījuma priekšmets ir restorāna Amurg izveidošanas lietderība.
Mērķis - izstrādāt restorāna Amurg biznesa plānu.
Pētījuma hipotēze - tā kā Londonā nav restorāna ar specifisku rumāņu virtuvi, tad to apmeklēs gan vietējie iedzīvotāji - briti, gan iebraukušie Rumānijas pilsoņi.
Lai sasniegtu mērķi un pierādītu hipotēzi, autors sava bakalaura pirmajā daļā analizēja uzņēmējdarbības plānošanas teorētiskos jautājumus, uzņēmējdarbības īpatnības sabiedriskās ēdināšanas sfērā un uzņēmējdarbības attīstības politiku Londonā.
Otrajā daļā autors analizēja jautājumus, kas konkrēti saistīti ar restorāna Amurg izveidošanu - uzņēmuma apraksts, veica tā darbības ietekmējošo faktoru analīzi, izstrādāja finansu informāciju. Daļas beigās autors veica mārketinga plāna izveidošanu.
Darba beigās autors sniedz savus secinājumus un priekšlikumus.
Darbā izmantotās metodes - aprakstošā, analītiskā, statistiskā un grafiskā metodes.
Darbā ir izmantota speciālā mācību literatūra, likumdošanas akti, periodiskās preses materiāli, elektroniskie mācību materiāli, Internets un restorāna Amurg nepublicētie materiāli.
