Ievads.
Pirms ķerties pie bakalaura darba pamattēmas, autors nolēma izdarīt nelielu ieskatu Interneta, kā tāda, vēsturē.
Tāpat kā datoru vēsture, arī interneta vēsture nav sena. 1969. gadā ARPA (Advanced Research Projects Agency), kas ir viena no ASV Aizsardzības ministrijas nodaļām, sāka attīstīt idejas un projektus, kuru mērķis bija izveidot neiznīcināmu sakaru kanālu, kā arī atvieglot dažādās ASV pavalstīs esošo aizsardzības rūpniecības uzņēmumu sadarbību. Rezultātā tika izveidots ARPANet tīkls.
Sākumā informācijas apmaiņa varēja notikt tikai starp vienas sistēmas datoriem. Dažādu operētājsistēmu parādīšanās radīja nepieciešamību meklēt jaunus sakaru līdzekļus dažādu tīklā ietilpstošo organizāciju apvienošanai vienotā sistēmā. Taču pēc vairākiem gadiem, kad šis interneta projekts bija daudzmaz attīstījies, tika izveidots Internetting Project. Tā uzdevums bija izveidot datu apmaiņas protokolu, kurš nebūtu atkarīgs no aparatūras un kuru varētu izmantot visi datori. Lai datus varētu ne tikai pārraidīt, bet arī izmantot katrā datorā, bija vajadzīgas standartizētas programmas, kuras datus pārveidotu atbilstoši datorā esošajai sistēmai.
Pirmie tīkli bija laikdalības tīkli, kas izmantoja lieljaudas datorus, tā saucamos mainfreimus (no angļu val. - mainframe) un tiem pieslēgtus terminālus. Laikdalība ir mainfreima procesora laika dalīšana starp tam pieslēgtajiem termināliem.
Nākamais tīklu veids ir Lokālie tīkli. Tie attīstījās līdz ar personālo datoru attīstību. Lokālie tīkli, pazīstami ar nosaukumu LAN (Local Area Network) ļāva vairākiem lietotājiem salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā platībā apmainīties ar datnēm, ziņojumiem, kā arī piekļūt pie koplietojuma resursiem, tādiem kā, piemēram, datņu (FTP) serveri.
Teritoriālie tīkli, pazīstami kā WAN (Wide Area Network) savieno lokālos tīklus izmantojot telefona līnijas, radiosakarus, vai jebkura cita veida mēdijus, tādējādi savienojot ģeogrāfiski nodalītus lietotājus.
Mūsdienās (kopš 1993. gada) ātrdarbīgi lokālie tīkli un komutējamie tīkli (switched networks) tiek plaši pielietoti, galvenokārt tādēļ, ka tie strādā ļoti lielos ātrumos un atbalsta dažādas multimediju un citas funkcijas, kas prasa liela ātruma joslas caurlaidību, tādas kā, piemēram, balss un videokonferences.
Internets parādījās, kā risinājums trijām galvenajām problēmām:
1) izolēti lokālie tīkli;
2) resursu dubultošanās;
3) tīkla pārvaldības trūkums.
Izolēti lokālie tīkli nepieļāva elektronisku komunikāciju starp attālinātiem ofisiem un citām iestādēm. Resursu dubultošanās nozīmēja to, ka vienu un to pašu aparatūru un programmatūru, kā arī cilvēkresursus bija nepieciešams izdalīt katram atsevišķam ofisam vai iestādei. Tas viss kopā nozīmēja, ka nepastāv centralizētas tīkla pārvaldības un problēmu risināšanas metodes.
Interneta attīstības pamatposmi:
1968 - ASV aizsardzības ministrijas tīkla ARPANET prezentācija;
1971 - pirmais elektroniskās vēstules sūtījums;
1973 - pirmā starptautiskā līnija. Pie tīkla tiek pieslēgtas Anglija un Norvēģija;
1974 - pirmo reizi izskan vārds Internet;
1982 - tiek izveidots TCP/IP (Transmission Control Protocol/Internet Protocol) protokols - Interneta tīkla tehniskā nodrošinājuma pamati - datu pārraides vadības protokols/starptīklu protokols, t.i. noteikumu pakete, kas nosaka datu apmaiņu starp dažādām datorprogrammām un nodrošina atklātā tīkla arhitektūras vides nosacījumus;
1984 - DNS (Domain Name Server) sistēmas izstrāde (serveru ciparu adreses tika nomainītas ar mums tagad ierastajiem burtu nosaukumiem. DNS automātiski saita burtu ekvivalentu pārvērš IP-adresē. Domēnu nosaukuma sintakse izskatās šādi: trešā līmeņa domēns ? otrā līmeņa domēns ? pirmā līmeņa domēns. Sākumā bija seši pirmā līmeņa domēni:
com - komercorganizācijas;
edu - mācību un zinātniskās iestādes;
gov - valsts organizācijas;
mil - militārās organizācijas;
net - dažādu tīklu organizācijas;
org - citas.
Ar tīkla izeju aiz ASV robežām, parādījās pirmā līmeņa nacionālie domēni - lv, ru, ua utt. Datoru skaits tīklā sasniedza 1000;
1989 - pirmā komerctīkla - MCI Mail pieslēgšana. Datoru skaits sasniedz 100.000;
1992 - tiek izveidots WWW (World Wide Web). Datoru skaits sasniedz 1.000.000;
1993 - parādās pirmais grafiskais brauzeris (pārlūkprogramma) - Mosaic;
1994 - pirmie mēģinājumi tirgoties ar Interneta palīdzību. Pirmā onlain-banka. Pirmais parādītais banneris. Pirmā komerciālā pārlūkprogramma - Netscape. Šo gadu var uzskatīt par Interneta komercializācijas sākumu.
Lai nodrošinātu efektīvu un viegli izmantojamu katram patērētājam (Interneta lietotājam) piekļūšanu pie informācijas, bija nepieciešams tehniskais nodrošinājums. 1994.gada martā Marks Andersens (Mosaic autors) un Džeimss H.Klarks dibināja Netscape Comunications. 1995.gada aprīlī divi Stenfordas studenti Devids Filo un Džerijs Jangs sāka vest ierakstus par Interneta interesantākiem datiem. Šo ceļvedi viņi nosauca par "Yet Another Hierarchical Officious Oracle" (Yahoo!). 1995. gada sākumā Marks Andersens piedāvāja izvietot Yahoo! jaudīgajos datoros, kuri piederēja Netscape. Tas ļāva Yahoo! kļūt par vienu no populārākajiem serveriem tīklā. 1995.gada aprīlī firma Sun piedāvāja izmantot tīklā programmēšanas valodu Java Development Kit.
WWW plašais izplatījums tīklā noveda pie tā, ka daudzi par Internetu uzskata tieši WWW. WWW ir tikai viena no daudzajiem Interneta dienestiem, un tas ir pateicoties HTML - vienotam hiperteksta standartam.
Pateicoties tieši WWW-tehnoloģijai Internets sāka strauji attīstīties. 1990.gadā Eiropas kodolpētniecības organizācija (CERN-European Organization for Nuclear Research) organizēja Eiropā lielāko Interneta saitu, nodrošinot vecās pasaules piekļuvi Internetam. Ar mērķi nodrošināt ātrdarbīgu aprēķinu sistēmu ar Interneta palīdzību, CERN zinātnieks Tims Berners-Lī izstrādāja WWW dokumentu hiperteksta tehnoloģiju, kura ļāva Interneta lietotājiem piekļūt jebkurai informācijai, kas atradās datoros tīklā pa visu pasauli.
WWW tehnoloģijas pamatā ir
¦ URL (Universal Resource Locator) - vispārējs resursu rādītājs;
¦ HTTP (HyperText Transfer Protocol) - hiperteksta pārraides protokols;
¦ un HTML (HyperText Markup Language) - hiperteksta valodas iezīmēšana.
Tekstu HTML var iezīmēt ar jebkura teksta redaktora palīdzību. Lappusi, kas ir iezīmēta HTML, bieži sauc par Web-lappusi jeb mājas lapu. Lai to apskatītu, izmanto klienta pārlūkprogrammu - Web brouzeri. HTTP savukārt ir pielikumu līmeņa protokols. Tas strādā pēc shēmas klients?serveris.
1994.gadā tika dibināts W3C konsorciums (W3 Consortium), kurš apvienoja daudzus zinātniekus no dažādām universitātēm un kompānijām (t.sk. Netscape un Microsoft). No šī brīža šī komiteja sāka nodarboties ar visiem Interneta standartiem pasaulē. Pirmais solis (1995.gada novembrī) bija HTML 2,0 specifikācijas izstrāde. Tā ļāva informāciju no lietotāja datora uz serveri pārraidīt ar pakešu formu palīdzību. Nākošais solis bija HTML 3 projekts. Tajā pirmoreiz tika izmantota CSS (Cascading Style Sheets) - stilu hierarhiskās tabulas. CSS ļāva formatēt tekstu bez loģiskās un strukturālās izjaukšanas. Bet standarts HTML 3 tā arī netika pieņemts, tā vietā 1997.gada janvārī izstrādāja un pieņēma HTML 3.2. Arī tas eksistēja neilgu laiku. 1997.gada decembrī W3C pieņem standartu HTML 4.0, kurā notiek sadale pa loģiskajiem un vizuālajiem tegiem.
1995.gadā Interneta tīkls tā izauga, ka pieslēguma un finansēšanas jautājumus NSF viens pats vairs nevarēja kontrolēt. Sākās Interneta privatizācija. Maksa par daudzo privāto tīklu pieslēgšanu nacionālajai maģistrālei tika nodota reģionālajiem tīkliem.
Tāda īsumā ir Interneta vēsture. Bakalaura darba tēma ir Dažādu tehnoloģiju, rīku un vides pielietošana mājas lapas izstrādē.
WWW lappuses jeb Web lappuses ir līdzeklis, kā publicēt jebkādu informāciju. Interneta tīkla vietas pēc satura nosacīti var iedalīt vairākās kategorijās, piemēram:
pašreklāma - tīklā tiek ievietota informācija, piemēram, par
organizāciju: tās atrašanās vieta, vēsture, aktualitātes, mērķi un/vai piedāvātie
pakalpojumi vai preces, to apraksti u. tml.;
e-komercija - Interneta tīkla vietas, kurās var pasūtīt vai iegādāties kādas preces;
izglītojošu materiālu piedāvājums citiem;
pasākumu atspoguļošana - dažādiem sporta, kultūras pasākumiem, izstādēm
veltītas lappuses, kas iepazīstina ar šo pasākumu programmām, dalībniekiem,
rezultātiem, utt.;
portāli - Interneta tīkla lappuses, kuras piedāvā ļoti plašu informācijas klāstu:
jaunumus pasaulē, gaidāmo laiku, valūtas kalkulatoru, iespēju kaut ko sev
vajadzīgu nopirkt, iegūt bezmaksas programmas, spēlēt spēles, sameklēt
vajadzīgo informāciju, sūtīt īsziņas uz mobilajiem telefoniem, izmantot
elektroniskos saziņas līdzekļus (e-pastu, sazināties (chat), komentēt ziņas) u. c.
Lai WWW lappušu saturs būtu pieejams ne tikai to veidotājiem, bet arī jebkuram interneta lietotājam, tās ievieto kādā no Web serveriem. Web serverim tiek piešķirta noteikta adrese, kuru sauc par Interneta saitu jeb vebsaitu (Web site) vai mājas lapu.
Darba procesā autors izmantoja X literatūras avotus latviešu valodā, X avotus krievu valodā, X avotus angļu valodā, kā arī mācību līdzekļus un informāciju Internetā. Nobeigumā autors izdara kopsavilkumu un secinājumus.
